Latvijas Ornitoloģijas biedrība Starptautiskā putnu aizsardzības organizāciju savienība
 
In English    
 

--> visi

Žurnāls "Putni dabā"
 

BirdLife International pasaules konference Buenosairesā, Argentīnā

 

Šā gada 22.–27. septembrī Buenosairesā notika BirdLife International kārtējā pasaules konference. Tās saimnieki bija BirdLife International partneri Argentīnā – Aves Argentinas. Kopumā konferencē piedalījās vairāk nekā 500 pārstāvju no 108 BirdLife International partnerorganizācijām visā pasaulē. Latviju šajā pasākumā pārstāvēja LOB valde – Viesturs Ķerus un Ilze Vilšķērste.

Konferencē tika apspriesti jautājumi plašā spektrā – no klimata pārmaiņām līdz putniem nozīmīgajām vietām, no ainavu aizsardzības līdz sugu izpētei un no reģionālās politikas līdz BirdLife International partnerorganizāciju izaugsmes iespējām. Visa konferences programma bija sadalīta virknē lielāku un mazāku sanāksmju dažādu jautājumu apspriešanai. Izņemot plenārsēdes, darbs katru dienu notika vienlaikus sešās sēdēs. Šā iemesla dēļ, protams, diviem cilvēkiem nebija iespējams visu aptvert. Reizēm izvēlēties no piedāvātajām tēmām bija ļoti grūti, jo visi jautājumi šķita vienlīdz svarīgi un interesanti.

Pirmā diena vēl pirms konferences oficiālās atklāšanas tika veltīta dažādām formalitātēm. Dienas pirmajā pusē notika atsevišķas reģionālo BirdLife International partneru tikšanās. Eiropas partneru sanāksmē tika apspriesta Eiropas rīcības programma 2009.–2012. gadam, ievēlēta Eiropas Padome (Elēna d'Andrea (Elena d'Andrea, LIPU – Itālija), Izabela Flora (Izabela Flor, OTOP – Polija) un Ksenofons Kapass (Xenophon Kappas, HOS – Grieķija)) un izvirzīti kandidāti pasaules padomei (Verners Millers (Werner Müller, SVS/BirdLife Switzerland – Šveice), Alehandro Sančess (Alejandro Sánchez, SEO/BirdLife – Spānija) un Freds Vouterss (Fred Wouters, Vogelbescherming Nederland – Nīderlande)). Formālās uzrunas turpinājās arī dienas otrajā pusē, kad kopā sanāca visas pasaules partneru pārstāvji.

Konferences atklāšana notika tikai otrdien. Šīs dienas tēma bija "Putnu, dabas daudzveidības un cilvēku godināšana". Tas bija kā atgādinājums, ka mēs strādājam ne tikai putnu, bet arī cilvēku labā – putni ir ļoti svarīgi cilvēkiem dažādās dzīves jomās un mūsdienās kļuvuši atkarīgi no cilvēku labvēlības. Šī atziņa ir arī galvenais vadmotīvs konferences laikā prezentētajai grāmatai "Birds and People: Bonds in a Timeless Journey" ("Putni un cilvēki: saistīti mūžīgā ceļā"). Visai turpmākajai konferencei cauri vijās šis atgādinājums par mūsu nesaraujamo saistību. Katru dienu tika piedāvāts kāds jauns redzējums uz putnu un cilvēku attiecībām. Dienas beigās jau bijām ieguvuši pirmo lielo atziņu: mēs, atrodoties BirdLife International sastāvā, tiešām esam lielā "ģimenē", kurai, pirmkārt, rūp cilvēku un dabas sadzīvošana, līdzāspastāvēšana un rūpes par vides saglabāšanu. Putni mīt un pārvietojas visā pasaulē, neskatoties uz nacionalitātēm, reliģiskajām un politiskajām pārliecībām, tāpēc arī mums jāspēj darboties pāri robežām.

Konferences atklāšana. Vidū – BirdLife International pasaules padomes prieksšēdētājs Peters Šejs (Peter Shei). Foto: A. Kalamēs (Andres Kalamees)

Pēcpusdienā pievērsāmies sugu aizsardzības jautājumiem. Īpašs uzsvars tika likts uz pasaulē kritiski apdraudētajām putnu sugām. Skumji bija redzēt putna fotogrāfiju melnā rāmī ar parakstu "On our watch..." ("Mūsu sardzes laikā..."). Ir arī sugas, kas izglābtas no izzušanas, bet vēl ir daudz to, kam mūsu palīdzība ir nepieciešama. Starptautiskā sadarbība, ko nodrošina BirdLife International, ir būtisks līdzeklis sugu aizsardzībā, jo jāatceras, ka lielākā daļa pasaules kritiski apdraudēto putnu sugu ir koncentrējusies nabadzīgākajās valstīs, kam pašām līdzekļu putnu aizsardzībai var nepietikt.

Trešdienas pirmajā pusē spriedām par biotopu aizsardzību. Dalībnieku runās uzskatāmi parādījās, ka bieži vien nepietiek ar putnu aizsardzību tikai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās vai putniem nozīmīgajās vietās. Nepieciešama aizsardzība plašākā mērogā. Tā kā konferences rīkotāju mērķis bija dot iespēju izteikties visiem partneriem, vienu no sēdēm par biotopu aizsardzības tēmu vadīt tika uzaicināts LOB pārstāvis Viesturs Ķerus. Dienas otrajā pusē tika skatīti jautājumi par putniem nozīmīgajām vietām.

Ceturtdiena bija veltīta monitoringam un indikatoriem. Šie vārdi var šķist pārāk gudri un nesaprotami, bet tie abi apzīmē to, kas nepieciešams, lai putnu (vai vietu, vai biotopu) aizsardzība būtu mērķtiecīga un rezultatīva. Ir nepieciešami rādītāji (indikatori), kas atspoguļo mūsu sekmes putnu aizsardzībā. Viens no tiem var būt, piemēram, putnu skaits. Monitorings ir nepārtraukta sekošana līdzi šo rādītāju pārmaiņām. Pēcpusdienā pievērsāmies izaicinājumiem, kas BirdLife International varētu skart nākotnē. Iespējams, galvenais no tiem ir klimata pārmaiņas. Jāatceras, ka draudi nāk ne tikai no pašām klimata pārmaiņām, bet arī no nepārdomātiem mēģinājumiem tās novērst vai mazināt to sekas. Runātāji minēja nepatīkamus gadījumus, kad klimata pārmaiņu mazināšanas (t.i., biodegvielas ieguves) vārdā tiek izcirsti tropu meži, kam ir nesalīdzināmi lielāka loma klimata pārmaiņu vājināšanā. Joprojām valda uzskats, ka saprātīgākā alternatīva no dabas aizsardzības viedokļa ir vēja enerģijas ieguve. Tomēr arī šajā grāvī nedrīkst mesties, neapsverot visus "par" un "pret". Nepārdomāta vēja elektrostaciju būve var nodarīt lielu kaitējumu putniem, kas iet bojā turbīnās.

Piektdienas pēcpusdienā runājām par pašu organizāciju (BirdLife partneru) darbību. Par to, kā iesaistīt savā darbā ne tikai biedrus, par to, kā nodrošināt organizāciju pastāvību un patstāvību, un arī par problēmām, kas mēdz skart organizāciju vadību. Šie jautājumi, protams, bija svarīgi un interesanti, bet tos nevar izrunāt, kur nu vēl atrisināt, vienas dienas laikā, tāpēc BirdLife International pasaules sekretariāta pārstāvis Marko Lambertini piedāvāja organizācijām materiālus, kas ļautu veikt sava darba izvērtējumu. Darba nedēļas beigās nonācām pie otrās lielās (un patīkamās) atziņas: dažos jautājumos mums ir pieredze, ar kuru varam dalīties. Latvija, neskatoties uz to, ka ir tikai maza valstiņa Eiropā, sniedz neatsveramu ieguldījumu visā pasaulē dažu putnu sugu izpētē un aizsardzībā. Tas pats sakāms par visu mūsu ieguldījumu ligzdojošo putnu uzskaitēs, ligzdojošo putnu atlanta veidošanā un gājputnu fenoloģijas datu vākšanā. Tāpēc paldies visiem, kas darbojas dažādu datu vākšanā, un aicinām iesaistīties tos, kas to vēl nedara.

Konferences dalībnieki Costanera Sur aizsargājamajā teritorijā. Vidū Japānas princese Takamado. Foto: Dž. Lovens (James C. Lowen / www.pbase.com/james_lowen)

Lai atgādinātu, ka putni ir vērtība ne tikai no bioloģiskās daudzveidības viedokļa, bet tiem ir liela nozīme arī mūsu kultūrā, konferences darba kārtībā bija iekļauti vairāki kultūras pasākumi. Pašā konferences sākumā arī BirdLife International goda prezidente Japānas princese Takamado uzstājās ar stāstu par putnu lielo nozīmi viņas dzīvē. Rakstnieks Marks Kokers runāja par grāmatu, kurā būs apkopoti dažādu cilvēku stāsti par piedzīvojumiem ar putniem, bet profesors Harua Sakurai no Japānas iepazīstināja ar dabas nozīmi Japānas tradicionālajā reliģijā – šinto.

Trešdien, pēc kārtējās darba sesijas, princese Takamado oficiāli atklāja partnerorganizāciju tirdziņu, kurā savs stends bija atvēlēts arī LOB materiāliem. Šis tirdziņš deva iespēja dalīties pieredzē ar kolēģiem par savas organizācijas darbu, izmantojot uzskatāmos līdzekļus – plakātus, brošūras, žurnālus u.c. izglītojošus izdevumus. Šādās reizēs var smelties iedvesmu vai noskatīties labu ideju, lai to piemērotu un attīstītu savā darbā. Piemēram, mūsu kolēģi no Maltas ir izveidojuši ļoti labus materiālus savai skolu programmai.

Ilze Vilšķērste un Viesturs Ķerus pie LOB stenda partnerorganizāciju tirdziņā. Foto: A. Kalamēs (Andres Kalamees)

Ceturtdienas vakarā amerikāņu saksofonists Pols Vinters, sadarbībā ar citiem mūziķiem, sniedza koncertu "Flyways" ("Gājputnu ceļi"), kurā stāsts par putnu migrāciju savijās ar putnu pārlidoto zemju tautu mūziku un šajās zemēs filmētajiem dabas skatiem.

Tā kā visi konferences dalībnieki bija ja ne profesionāli ornitologi, tad vismaz putnu draugi, neiztika arī bez putnu vērošanas. No rītiem tika rīkoti pārgājieni pa putniem nozīmīgo vietu Costanera Sur, kas atrodas pašā Buenosairesas centrā.

Parasti Costanera Sur ir mitrājs, bet neparastās ziemas dēļ teritorija bija sausāka nekā citkārt. Septembris Argentīnā ir pats pavasara sākums, un putni vēl tikko sāk aizņemt savas teritorijas. Lai nu kā, bet putnu visapkārt bija daudz, un nav jau brīnums, jo vienā pašā Costanera Sur konstatēto sugu skaits ir gandrīz tikpat liels kā Latvijā kopumā. Gandrīz visi redzamie putni bija tādi, kas Eiropā nav sastopami. Pat cilvēkiem, kas savās mājās ir pieredzējuši putnu vērotāji, tas lika justies kā iesācējiem – ieraugot putnu, reizēm grūti saprast pat to, kurā noteicēja galā tas meklējams. Visam pa vidu gan varēja sastapt arī pa kādai invazīvai putnu sugai, kas atvesta no Eiropas, piemēram, mājas zvirbuli un mājas strazdu.

 

Putnu vērošanas ekskursija "Reserva Ecologica Costanera Sur" dabas rezervātā Buenos Airesā, kas konferences laikā tika oficiāli apstiprināja par putniem nozīmīgo vietu. Gids Huans Kļaviņš (pie teleskopa) ir latviešu izcelsmes. Foto: I. Vilšķērste

Viens no mūsu gidiem bija Huans Klavins. Asociācijas ar parastu latviešu uzvārdu "Kļaviņš" ir pilnīgi pamatotas, jo Huana vectēvs tiešām bijis latvietis. Pats Huans gan latviski nerunā un Eiropā nekad nav bijis. Sapratuši, ka ar dzimtas asinsbalss aicinājumu vien ir par maz, mēģinājām Huanu iekārdināt ar stāstiem par Latvijas dabu un putniem, uzdāvinot vienu no Vides filmu studijas jaukākajiem darbiem – "Natura 2000 Latvijā". Šķiet, mums izdevās, un Huana viesošanās Latvijā ir tikai laika jautājums.

Katrai valstij un tautai ir kaut kas tikai viņiem raksturīgs. Domājot par Argentīnu, droši vien pirmais nāk prātā tango. Tango netrūka arī konferences laikā. Tas tika demonstrēts konferences atklāšanā, un arī konferences noslēgums tika noorganizēts kā iespaidīgs tango šovs profesionālā teātrī "Tango Porteno". Redzējām, ka tango mīl un dejo ne tikai uz skatuves – arī ielās sastapām dažādus izpildītājus, kas pulcēja ap sevi gan tūristus, gan pilsētas iedzīvotājus. Savā uzrunā viena no BirdLife reto putnu kluba prezidentēm rakstniece Mārgareta Etvuda savā rāmajā balsī teica: "Labi, ka pirms manis uzstājās tango dejotāji. Tas man labāk palīdz ilustrēt putnu nozīmi cilvēku dzīvē. Tas viss – gan krāšņie tērpi, gan riesta uzvedība – taču ir noskatīts no putniem."

Argentīnas nacionālais putns – hornero Furnarius rufus. Foto: I. Vilšķērste

 

Viesturs Ķerus, Ilze Vilšķērste