Latvijas Ornitoloģijas biedrība Starptautiskā putnu aizsardzības organizāciju savienība
 
In English    
 

--> visi

Žurnāls "Putni dabā"
 

           

 

Dvietes palienes apsaimniekošana (2005–2008)

 

Edmunds Račinskis

 

Ievads

Dvietes paliene ir viena no izcilākajām savvaļas putnu pulcēšanās un ligzdošanas vietām Latvijā. Pavasaros šeit uzturas tūkstošiem ceļojošo ūdensputnu – īpaši iespaidīgi mēdz būt milzīgie sējas un baltpieres zosu bari, bet vasarā plašās dabiskās pļavas un abi palieņu ezeri ir viena no labākajām ligzdošanas vietām valstī tādām īpaši aizsargājamām putnu sugām kā grieze, ķikuts un ormanītis.

Teritorija atrodas Daugavpils un Jēkabpils rajonā, Daugavas kreisajā krastā pie Dvietes un Ilūkstes upju satekupes Berezovkas ietekas, tās kopējā platība ir ap 5000 hektāru. Par Dvietes palieni un putnu vērošanas iespējām tajā jau agrāk rakstīts žurnāla "Putni dabā" lappusēs (Avotiņš 2007, Klepers 2007).

Šogad noslēdzas vairākus gadus ilgs posms LOB putniem nozīmīgo vietu (PNV) programmas darbā, kas bija saistīts ar Dvietes palienes aizsardzību un apsaimniekošanu. Tāpēc šajā ziņojumā atskatīsimies uz paveikto. Vispirms, pilnīgākam priekšstatam un loģiskai notikumu secībai – īss ieskats Dvietes palienes kā starptautiski atzītas un īpaši aizsargājamas dabas teritorijas vēsturē.

 

Dvietes palienes dabas parkam raksturīgas plašas un ūdeņiem bagātas ainavas. Tilts pār Dvietes un Ilūkstes satekupi – Berezovku – plūdu laikā, skats Līksnas virzienā, 17.05.2005. Foto: E. Račinskis

 

No PNV līdz dabas parkam

Ornitologi Dvietes palieni kā ievērības cienīgu dabas teritoriju ir pamanījuši samērā nesen. Latvijas Ornitoloģijas biedrība to atzina par putniem nozīmīgo vietu tikai 1997. gadā, gatavojot Latvijas ieguldījumu topošajai otrajai Eiropas putniem nozīmīgo vietu grāmatai, kas tika izdota 2000. gadā (Heath, Evans 2000), gandrīz vienlaikus ar otro Latvijas PNV grāmatu (Račinskis, Stīpniece 2000).

Ar laiku uzlabojās zināšanas par putniem Dvietes palienē un arvien skaidrākas kļuva vietas robežas, taču šai PNV teritorijai trūka aizsardzības statusa. To Dvietes palienei visai drīz izdevās nodrošināt, izmantojot laimīgu divu apstākļu sakritību. Pirmkārt, tā bija Latvijas gatavošanās dalībai Eiropas Savienībā, tostarp ES nozīmes īpaši aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000 tīkla veidošana tā sauktā "Emerald" projekta ietvaros (sk. Račinskis 2000). Otrkārt, izšķirošā nozīme teritorijas veiksmīgā aizsardzībā un turpmākā apsaimniekošanā bija un turpina būt vietējo iedzīvotāju un pašvaldību interesei un labvēlībai. Ar 2003. gadā izveidotās sabiedriskās organizācijas “Dvietes senlejas pagastu apvienība” atbalstu tapa un 2004. gadā 4989 ha platībā tika nodibināts dabas parks "Dvietes paliene".

 

Dabas aizsardzības plāns

Ar dabas parka un Natura 2000 vietas statusu vien Dvietes palienei būtu par maz, lai saglabātu galvenās šeit vēl bagātīgi pārstāvētās dabas vērtības – plašās palieņu pļavas ar to īpašajām un aizsargājamām augu un putnu sugām. Jau dabas parka izveidošanas laikā Dvietes un Ilūkstes upju palieņu pļavas vietām bija stipri aizaugušas ar krūmiem un kokiem. Par laimi, 2005. gadā LOB radās iespēja izstrādāt dabas parka "Dvietes paliene" dabas aizsardzības plānu (Račinskis 2005). To darījām ar Dabas aizsardzības pārvaldes finansiālu atbalstu kā Latvijas Dabas fonda (LDF) īstenotā LIFE-Daba projekta "Palieņu pļavu atjaunošana ES sugām un biotopiem" (LDF 2008) partneri.

Dabas aizsardzības plānā tika apkopotas ziņas par dabas parka "Dvietes paliene" dabas, kultūrvēstures un sociālekonomiskajām vērtībām, bet galvenais – tika noteikti teritorijas saglabāšanas mērķi un ieteikti to sasniegšanai nepieciešamie apsaimniekošanas pasākumi. Tie skāra vairākas darbības jomas, tostarp zālāju atjaunošanu un apsaimniekošanu, palieņu hidroloģijas atjaunošanu, kā arī tūrisma attīstību dabas parkā, ar ko turpmāk nodarbojās LOB, "Dvietes senlejas pagastu apvienība" (DSPA) un LDF.

Dabas parka teritorijā tika noteiktas divas funkcionālās zonas – dabas lieguma un dabas parka zona. Dabas aizsardzības plānam tika pievienots teritorijas individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu projekts, uz kura pamata vēlāk, 2007. gada 24. aprīlī, tika pieņemti dabas parka "Dvietes paliene" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi (Ministru kabineta noteikumi Nr. 274).

 

Lieli ceļojošo zosu bari ik pavasari apmetas Ilūkstes un Dvietes upju satekā, lai atpūstos un uzkrātu spēkus tālākam lidojumam uz Eiropas ziemeļiem. 3.04.2007. Foto: E. Račinskis

 

 

Krūmu ciršana pļavās

Dabas aizsardzības plānā tika norādītas nozīmīgākās vietas, kurās jāizcērt krūmi, lai dabas parka teritorijā atjaunotu palieņu pļavu biotopus un griežu un ķikutu ligzdošanai piemērotu atklātu ainavu. Līdz 2008. gadam lielāko daļu no šiem darbiem atbilstoši dabas aizsardzības plānam un ar LDF LIFE-Daba projekta atbalstu paveica zemju īpašnieki. Veiksmīgi sadarbojoties ar Dvietes palienes dabas parkā esošajām pašvaldībām un vietējiem iedzīvotājiem, 495 hektāru platībā tika izcirsti krūmi vai aizaugošajās pļavās veikta pirmreizējā pļauja.

Dvietes paliene bija tikai viena no 15 LDF projekta teritorijām Latvijā, taču uz pārējo vietu fona tā izrādījās īpaši sekmīga. Projekta reģionālais koordinators Jānis Reihmanis uzsver, ka, tieši pateicoties ļoti atsaucīgajām pašvaldībām (gk. Daugavpils rajona Dvietes pagasts un Ilūkstes novads, ietverot Bebrenes un Pilskalnes pagastus) un zemes īpašniekiem (projektā noslēgti 72 līgumi), Dvietes palienē projekta ietvaros bija iespējams atjaunot pļavas ievērojami lielākā platībā, nekā sākotnēji plānots. Pat lielās vienlaidu pļavu platībās ar daudziem maziem zemes īpašumiem darbi saskaņoti un paveikti samērā viegli.

 

Ganības pļavu atjaunošanai

Plānā tika iezīmētas arī iespējamās ganību platības ar krūmiem stipri aizaugušo pļavu atjaunošanai, kur krūmu ciršana vien nelīdzētu. Ganīšanai bija paredzēts izmantot dzīvei savvaļas apstākļos piemērotas govju un zirgu šķirnes, kā tas veiksmīgi izmēģināts arī citās dabas teritorijās Latvijā. Šis pasākums kļuva par vienu no trim galvenajiem darbiem Vogelbescherming Nederland atbalstītajā projektā, ko līdz 2008. gadam sadarbībā ar DSPA un Nīderlandes Ark fondu īstenoja LOB.

Pirmais aploks 20 hektāru platībā tika ierīkots 2006. gada sākumā pie Putnu salas – aizaugušajās Dvietes palienes pļavās Skuķu ezera dienvidrietumu krastā. Maijā no Holandes tika atvestas un aplokā ielaistas 18 Highlander šķirnes govis, bet oktobrī līdz 44 hektāriem palielinātajā aplokā – 22 Konik polski zirgi. 2007. gadā aploku paplašinājām līdz 98 ha, gada laikā aplokā piedzima 11 teļi un 8 kumeļi, bet 2008. gadā – vēl 10 teļi un 8 kumeļi. 2008. gada vasarā izveidots otrs aploks apmēram 70 ha platībā Skuķu ezera ziemeļu krastā.

DSPA cilvēki, kas kopš 2006. gada pastāvīgi uzraudzīja aploku, tā iemītniekus un vadīja visu ar tiem saistīto saimniecību, jau bija guvuši lielu pieredzi pašmācības ceļā. Lai to papildinātu, LOB 2007. gada 8.–9. novembrī sarīkoja pieredzes apmaiņas braucienu pārstāvjiem no Dvietes palienes dabas parka uz Papes un Engures dabas parkiem, kur "savvaļas ganības" pastāv krietni ilgāk.

Šā raksta tapšanas brīdī aplokā pie Skuķu ezera ganās pavisam 39 Highlander govis un 38 Konik polski zirgi, kas veiksmīgi un patstāvīgi uzturas ārā cauru gadu. Dvietes palienes aizaugšana ar krūmiem aplokā ir apstājusies, un ganīšanas ietekmē pļavu apaugums pamazām izretinās. Lai novērtētu, ko spēj atklātās ainavas atjaunošanā zirgi un govis bez palīdzības no malas, krūmu ciršana aplokā pagaidām nav plānota.

 

Konik polski šķirnes zirgu kumeļš dzimtajās Dvietes palienes pļavā. 26.05.2007. Foto: E. Račinskis

 

 

Izpēte upes atjaunošanai

Cilvēki izsenis dzīvojuši un saimniekojuši Dvietes senlejas krastos. Paliene ir senlejas auglīgākā, taču arī mitrākā daļa. Tāpēc dabas parks ir mantojis ne tikai nosusināšanas grāvju tīklu, bet arī iztaisnotas upju gultnes. Piemēram, Dvietes upe pārrakta jau pagājušā gadsimta 30. gados.

Dvietes palienes ūdens režīma uzlabošanai dabas parka dabas aizsardzības plānā pievērsta liela uzmanība. Plānotie hidroloģijas atjaunošanas pasākumi ir ambiciozi un paredz atjaunot iztaisnotās upju gultnes, palielināt palienes ūdens ietilpību palu un plūdu laikā, kavēt Dvietes un Skuķu ezeru izžūšanu mazūdens laikā, kavēt pļavu aizaugšanu ar krūmiem un kokiem, bet galvenais – palielināt bioloģisko daudzveidību Dvietes palienē.

Īstenībā tas nav nemaz tik vienkārši izdarāms. Upju atjaunošana dabas vērtību vairošanai Latvijā ir pilnīgi jauna un birokrātiski sarežģīta joma, kurā pagaidām ir tikai viens īstenots piemērs – Slampes upes posma atjaunošana Ķemeru nacionālajā parkā (Ķuze u.c. 2008). Par prioritāti Dvietes upes atjaunošanai LOB izvēlējās upes posmu līdz ietekai Skuķu ezerā, kur 2 km garumā vēl saglabājusies dabiskā gultne, un ar Vogelbescherming Nederland atbalstu pasūtīja hidroloģisko pētījumu par tās atjaunošanas iespējām. Pētījums tapa 2007. un 2008. gadā (Indriksons 2008). Tajā uzskaitīti Dvietes upes atjaunošanai nepieciešamie dokumenti (pavisam 20!), veikti tehniskie aprēķini, kas nepieciešami turpmākai projektēšanai, un modelēts hidroloģiskais režīms palienē pēc upes posma atjaunošanas. Lai iepazīstinātu zemes īpašniekus un apsaimniekotājus ar Dvietes upes dabiskās gultnes atjaunošanas ieceri, 2007. gada 11. decembrī Bebrenē notika pirmā sanāksme.

 

Informācijas centrs

Dabas aizsardzības plāns paredz arī attīstīt un uzturēt Dvietes palienē vidi nenoplicinoša un labi organizēta tūrisma infrastruktūru. Jau 2006. gadā līdz ar govju un zirgu ganību ierīkošanu Putnu salu sāka apmeklēt tuvi un tāli ceļotāji, turklāt ļoti ievērojamā skaitā – ap 1500 cilvēku pirmajā gadā, kamēr agrāk Dvietes paliene sabiedrībai tikpat kā nebija zināma.

Lai izveidotu vietējo atbalsta punktu gan ganību saimniecībai Putnu salā, gan attīstītu informācijas centru, DSPA uz 15 gadiem iznomāja neapdzīvoto Gulbju viensētu. Ar holandiešu finansiālo atbalstu un daudzu vietējo cilvēku palīdzību tika veikti Gulbju saimniecības sakopšanas un atjaunošanas darbi.

Dzīvojamai ēkai nomainīti bojātie guļbaļķi, atjaunoti pamati, elektroinstalācija un mājas lievenis, nomainīti 10 logi un ārdurvis, salabots jumts, pilnībā izremontētas trīs telpas. Tajās ierīkota Bebrenes simbolam un Dvietes palienes iemītniekam – bebram – veltīta ekspozīcija, informācijas un suvenīru stendi, kā arī vides nodarbību klase. Saimniecības siena šķūnim uzlikts jauns jumts un ieejas vārti.

Ar Ilūkstes novada domes gādību tika atjaunots ceļš uz Putnu salu un ierīkota stāvvieta pie Gulbjiem. Tajā uzstādītas informatīvās zīmes par dabas parka vērtībām un pļavu atjaunošanu ganībās. Noslēdzot sekmīgo sagatavošanos, šā gada 16. augustā Dvietes senlejas informācijas centrs Gulbjos tika svinīgi atklāts.

 

Gulbji Dvietes senlejas informācijas centra atklāšanas dienā 16.08.2008. Foto: I. Mārdega

 

Vides klase atjaunotajos Gulbjos atklāšanas dienā 16.08.2008. Foto: I. Mārdega

 

Noslēgums

Lai gan LOB projekts Dvietes palienē šogad ir beidzies, sadarbība ar DSPA un holandiešiem turpinās. Vietējo uzraugu darbu Putnu salā turpina atbalstīt Ark fonds. Šā gada jūlijā Dvietes palienē viesojās vairāki žurnālisti no Holandes lielākajiem laikrakstiem un ziņu aģentūrām, lai iepazītos ar dabas parkā paveikto un par to vēstītu lasītājiem Nīderlandē. Savukārt 23. un 24. augustā Holandē notika Putnu festivāls, kurā iegūtā nauda – 25 200 eiro – tika ziedota Dvietes palienes dabas parka turpmākai attīstībai un nodota LOB pārstāvjiem Viesturam Ķerum un Ilzei Ķuzei. Galvenā iecere šīs naudas izlietošanai ir dabas takas ierīkošana un skatu torņa uzstādīšana ganībās pie Skuķu ezera.

Jācer, ka aizaugušo palienes pļavu atjaunošana gan ganībās, gan ārpus tām Dvietes palienes dabas parkā turpināsies un ka kādu dienu Dvietes upe atgriezīsies savā dabiskajā gultnē.

 

Sibīrijas skalbe varētu būt Dvietes palienes simbols – tā šeit atrodama gandrīz vai katrā mitrā pļavā. Skuķu ezera dienvidu krasts, 23.06.2006. Foto: E. Račinskis

Pateicības

Paldies Benitai Štrausai, Dāvim Grubertam, Janam van der Veinam (Jan van der Veen) un citiem Dvietes palienes dabas parka patriotiem par sadarbību! Pateicos Jānim Reihmanim par LDF LIFE-Daba palieņu pļavu atjaunošanas projekta ziņām. Īpašu atzinību ir pelnījuši visi Dvietes palienes atbalstītāji un brīvprātīgie palīgi, tostarp Putnu salas Gulbju sētas sakopēji 2006. gada 28. oktobrī un divu talku dalībnieki, kuri 2007. gada 18. un 19. augustā un 2008. gada 19. un 20. janvārī devās cīņā ar Dvietes palienes pļavu krūmiem. Dvietes palienes apsaimniekošanas pasākumus atbalstīja Nīderlandes nacionālā loterija, Vogelbescherming Nederland, Stichting Ark, kā arī Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija.

 

Autora adrese: edmunds@lob.lv 

 

Atsauces

Avotiņš A. 2007. Dvietes paliene. Putni dabā 2007/1 (46): 18–20.

Heath M., Evans M. (eds.) 2000. Important bird areas in Europe: priority sites for conservation. 1: Northern Europe. Cambridge, UK: BirdLife International (BirdLife Conservation Series No.8). 856 pp.

Indriksons A. 2008. Dvietes upes meandru atjaunošanas hidroloģiskā priekšizpēte. Nepublicēts pārskats. 67 lpp.

Klepers A. 2007. Dvietes palienes gadskārtu ritms. Putni dabā 2007/1 (46): 21.

Ķuze J., Liepa A., Urtāne L, Zēns Z. 2008. Palienes režīma atjaunošana Slampes upes lejtecē. Grām.: Auniņš A. (red.) Aktuālā savvaļas sugu un biotopu apsaimniekošanas problemātika Latvijā. Rīga, Latvijas Universitāte: 45–55.

Latvijas Dabas fonds (LDF) 2008. ES LIFE-Daba projekts LIFE04NAT/LV/000198 "Latvijas palieņu pļavu atjaunošana Eiropas Savienības prioritāro sugu un biotopu saglabāšanai" (2004–2008): projekta pārskats. Jaunmārupe: LDF, 16 lpp.

Račinskis E. 2004. Eiropas Savienības nozīmes putniem nozīmīgās vietas Latvijā. Rīga: LOB, 176 lpp.

Račinskis E. (red.) 2005. Dabas parka Dvietes paliene dabas aizsardzības plāns. Rīga: LOB, 73 lpp.

Račinskis E., Stīpniece A. 2000. Putniem starptautiski nozīmīgās vietas Latvijā. Rīga: LOB, 184 lpp.