Latvijas Ornitoloģijas biedrība Starptautiskā putnu aizsardzības organizāciju savienība
 
In English    
 

--> visi

Žurnāls "Putni dabā"
 

Sedas purvs – vieta atklājumiem

 

Andris Klepers

 

Kurp doties klausīties mazo ormanīti? Baltvaigu zīriņa vistālāk uz ziemeļiem esošā ligzdošanas vieta? Kur redzēta pēdējā Latvijas baltirbe? Atbildes, kurām pierādījumi meklējami Ziemeļvidzemes vērienīgākajā putnu vērošanas vietā – Sedas purvā.

Sedas purvs (agrāk Tīreļa purvs) pirms kūdras ieguves uzsākšanas bijis viens no lielākajiem Latvijas purviem, un tā teritorija sasniegusi 9000 ha. Kūdras ieguve nelielos apjomos veikta jau pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu beigās, bet 1954.gadā sākta kūdras rūpnīcas un Sedas pilsētas būvniecība, tad arī aizsākās intensīva meliorācija un kūdras ieguve. Centrālajā purva daļā kūdras ieguvi prognozē līdz 2035. gadam, taču jau šobrīd purvā vērojama savdabīga biotopu dažādība (Dabas lieguma "Sedas purvs" dabas aizsardzības plāns, 2006). Norakti kūdras lauki, plaši dīķi dažādās aizaugšanas stadijās, izteikti veci meži, neliela augstā purva mala, mainīga mitruma jaunaudzes, Sedas upe ar palieņu pļavām un plašajiem Saules priežu mežiem, kas piekļaujas purvam no austrumiem. Tā ir ainava, kurā vismaz 100 km2 platībā nav nevienas cilvēku pastāvīgi apdzīvotas mājas, kas pats par sevi jau ir labs kritērijs šīs vietas dabas vērtībai. To apliecina arī teritorijas aizsardzības statuss: dabas liegums "Sedas purvs", vienlaikus arī Natura 2000 vieta, putniem starptautiski nozīmīga vieta un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorija. Sedas purvs ir starptautiski nozīmīgo mitrāju – Ramsāres vietu – uzmanības lokā ar pašreizējo statusu: shadow-listed (National Report of Latvia for COP7).

 

Putnu daudzveidība

Kādā 2000. gada maija rītā ierados pie kūdrračiem Sedas tīreļa vidū, lai apvaicātos par putniem, ko tie redzējuši. "Nu tā...ēēē... regulāri te lidinās baltgalvas ērglis," bilda viens no strādniekiem – tātad Amerikas simbols nokļuvis arī šeit. Tūdaļ pat gan arī izdevās noskaidrot lietas būtību, jo cilvēks metās rādīt, ka tur jau viņš atkal lido, – un kopīgi vērojām slaidu zivjērgļa pieaugušo putnu. Kopš tās dienas daudz laika pavadīts Sedas purvā, vācot datus ligzdojošo putnu atlantam, darbojoties Latvijas Dabas fonda organizētajā Sedas upes palieņu pļavu atjaunošanā, vadot ekskursijas ārvalstu putnu tūristiem, atrodoties diennakti torņu cīņu laikā vai vienkārši vērojot putnus sava prieka pēc. Kopš 2000. gada šeit kopā izdevies novērot 183 putnu sugas (vairākas no tām pieskaitītas arī no citu putnu pazinēju piezīmēm). Sedas purva teritorijā un tuvākajā apkārtnē ligzdošana ticama, iespējama vai pierādīta 150 putnu sugām, kas ir ļoti ievērojams rezultāts. Personīgi labākais diennaktī novēroto putnu sugu skaits šajā vietā ir 90 sugas (2005. gada maijs), bet mazākais – tikai viena suga – krauklis aptuveni 1,5 km attālumā pie purva horizonta (stundu garas ekskursijas laikā 2006. gada janvāra pēcpusdienā).

 

Orientēšanās apvidū

Sedas purvs ir liels izaicinājums ikvienam teritorijas apmeklētājam. Viena no problēmām – līdz šim publicētajās kartēs gandrīz nekur neparādās aktuālais ūdens platību stāvoklis. Patiesībā dabā ūdens ir daudz lielākās platībās, nekā tiek uzrādīts. Vietas apgūšanu traucē arī iespaidīgā dziļo grāvju sistēma, kas sadala visu teritoriju, un bieži to dziļumu palielina arī bebru darbība. Taču grāvjiem blakus esošie uzbērumi vairākumā gadījumu ir labākā pārvietošanās iespēja. Stabilu pamatu rada purva dzelzceļa uzbērums, kas aptver lielu daļu teritorijas. To var izmantot lielāku attālumu veikšanai kājām, taču teritoriju no tā pārskatīt ir grūti, jo lielākoties blakus saauguši biezi krūmi. Dažādās kartēs parādās arī atšķirīgs dzelzceļa tīkls, jo tas vairākkārt ticis pārbūvēts un jaunas pagaidu sliedes joprojām liek kūdras ieguves zonā. Sedas purvs turpina mainīties, un ir dzirdēts, ka perspektīvā, applūstot visiem izstrādātajiem kūdras laukiem, šī varētu kļūt par vienu no lielākajām Latvijas ūdenskrātuvēm.

 

Pārsteigumi un atklājumi

Vienlaikus dzirdēti trīs mazie ormanīši (J. Ķuze u.c. 03.06.2005.), lielais piekūns medī virs dīķa, kurā peld Kanādas zoss (K. Funts, A. Klepers, M. Tīrums 22.05.2005), dzirdēti septiņi lielie dumpji nelielā rīta gājienā caur Sedas dīķiem (A. Klepers 13.05.2001.). Pārsteigumu uzskaitījumu varētu turpināt, un katram šīs vietas apmeklētājam noteikti ir savi piedzīvojumi, emocijas un atklājumi. Taču jāatzīst, ka šī teritorija ir tikai daļēji apzināta un joprojām pastāv liels potenciāls atklāt jaunas sugas. Līdz šim novērojumu trūkuma dēļ ir samērā neliels migrējošo rudens bridējputnu uzskaitījums. Pēdējos gados katru pavasari Sedas purvā tiek novērots pa kādai jaunai putnu sugai, bet dažu sugu novērojumi kaimiņvalstīs liek cerēt arī uz valsts mēroga retumu atklāšanas iespējām.

No daudzajiem pārsteigumiem šajā teritorijā izcelšu divus spilgtākos no ornitofaunistikas viedokļa.

 

Baltirbe. Sedas purvs ir pēdējais, kur Latvijas teritorijā izdevies vizuāli novērot baltirbi – vienu putnu 2001. gada 7. jūnijā purva ZA malā izcēla Mārtiņš Kalniņš. Lai arī tiek uzskatīts, ka baltirbe ir reta ligzdotāja dažos Latvijas augstajos purvos, drošu ziņu pēdējos 15 gados ir ļoti maz. Pēc šā novērojuma zināms tikai par 2006. gada maijā atrastajām baltirbes spalvām Klešniku purvā (J. Ķuze, M. Strazds), bet arī tur vēlākie mēģinājumi redzēt sugu vizuāli bijuši nesekmīgi.

Baltirbe Lagopus lagopus. Foto: A. Eglītis

 

Baltvaigu zīriņš. Latvijā pirmo reizi konstatēts 1989. gadā, bet jau 1992. gadā pierādīta pirmā ligzdošana Īdeņas zivju dīķos (Baumanis, Roze 1995). Turpmākajos gados novērojumu skaits turpina pieaugt. Līdz šim nav izdevies pierādīt baltvaigu zīriņa ligzdošanu tālāk uz ziemeļiem par Vasku–Irlavas dīķi (N. Zeidaks 2007 u.c.). Sedas purvā novērotais pāris 2002. gada 5. jūnijā (M. Strazds u.c.) raisīja cerības, ka šī varētu būt vistālāk uz ziemeļiem esošā baltvaigu zīriņa ligzdošanas vieta visā tā ligzdošanas areālā. Turpmākie ligzdošanas pierādīšanas mēģinājumi gan līdz šim nav bijuši veiksmīgi. Protams, tik pat lielas iespējas, ka baltvaigu zīriņa ligzdošanu izdosies pierādīt Igaunijā, kur Ārdlā (Aardla) novērots pāris 2004. gada ligzdošanas sezonā, bet 2007. gadā pat septiņi putni (Tarsiger.com, 2008).

Baltvaigu zīriņš Chlidonias hybridus Sedas purvā. Foto: G. Saulītis

 

Kas būs nākamais lielais pārsteigums putnu atklājumiem Sedas purvā?

 

Autora adrese:

andris@lob.lv

 

Izmantotie avoti: