Latvijas Ornitoloģijas biedrība Starptautiskā putnu aizsardzības organizāciju savienība
 
In English    
 

--> visi

Žurnāls "Putni dabā"
 

Aivars Ķemlers. 03.09.1945.–04.02.2008.

 

Gads iesākās ar skumju vēsti – 63. mūža gadā aizsaulē putnus vērot devies dabas vērotājs un putnu gredzenotājs, LOB biedrs kopš tās dibināšanas Aivars Ķemlers.

Aivars Ķemlers jaunībā, gredzenojot putnus. Foto no A. Ķemlera personīgā arhīva

Kaut studijas Bioloģijas fakultātē neizdevās pabeigt, viss Aivara mūža gājums bija nesaraujami saistīts ar dabu – gan tiešajā darbā Pelču dīķsaimniecībā un meliorācijas sistēmās, gan brīvajā laikā. Dabas vērošanu sācis kopā ar savu tēvu Ernestu Ķemleru, Aivars iesaistījās daudzos projektos un vāca ziņas par dzimto Snēpeles pagastu.

Ilgus gadus (no 1983. gada līdz pat pēdējai sezonai) Aivars bija Ģeogrāfijas biedrības aizsāktā un "Dabas un vēstures kalendāra" turpinātā sabiedrisko fenologu tīkla korespondents. Tas nozīmē, ka dati tika vākti ne tikai par gājputniem – katru gadu sabiedriskie fenologi dabā novēro un pieraksta ap 300 dažādu parādību.

1984.–2007. gadā Aivars ik vasaru apmeklēja 40–90 balto stārķu ligzdu parauglaukumā Snēpeles pagastā (152 km²) un vāca ziņas par balto stārķu ligzdošanas sekmēm. Tas ir visilgāk apsekotais parauglaukums (citur šādas ziņas vāktas kopš 1989. gada).

1984.–2007. gadā Aivars Snēpeles parauglaukumā veica arī griežu uzskaites un katru janvāri – ziemojošo ūdensputnu uzskaites.

Arī dienas un nakts plēsīgie putni bija viņa interešu lokā – Snēpelē pastāvēja dienas plēsīgo putnu parauglaukums (1985.–1988. g.) un pūču uzskaišu parauglaukums (20. gs. 60. gadi–1988. g.).

Un, protams, bez Aivara ieguldījuma nepalika Latvijas ligzdojošo putnu atlanti 1980.–1984. un 2000.–2004. gadā.

Trīs dēli, meita un publikāciju saraksts atgādinās par Aivara Ķemlera gaitām uz šīs zemes. Mēs pieminam atsaucīgu un ilggadēju biedru, kas atbalstīja LOB centienus ne tikai ar savu klātbūtni, bet arī, neturot novēroto zem pūra, deva paliekošu pienesumu dzimtās zemes dabas izpētē.

 

Publikācijas

  • Ķemlers E., Ķemlers A. 1987. Dienas plēsīgie putni – Falconiformes – Kuldīgas apkārtnē. Retie augi un dzīvnieki. Rīga, LatZTIZPI: 31–46.
  • Bergmanis U., Kreilis M., Ķemlers A., Lipsbergs J., Petriņš A. 1990. Plēsīgo putnu monitoringa pirmie rezultāti Latvijā. Putni dabā. 3, Rīga, Zinātne: 148–153.
  • Ķemlers E., Ķemlers A. 1990. Long-term dynamics of the diurnal raptors near Kuldīga, Latvia. Baltic Birds 5. I, Riga: 199-203.
  • Ķemlers E., Ķemlers A., Pēterhofs E. 1990. Ornitofenoloģiskie novērojumi Kuldīgas apkārtnē. Putni dabā 3, Rīga, Zinātne: 112–125.
  • Pēterhofs E., Smislovs V., Ķemlers A., Opermanis O., Kuročkins A., Dreibants E. 1990. Putnu masveida bojāeja Latvijā 1988. gada sniega vētras laikā. Putni dabā 3, Rīga, Zinātne: 6–18.
  • Avotiņš A., Ķemlers A. 1993. Monitoring of owls in Latvia. Ring 15.1-2: 104–114.
  • Ķemlers A. 1995. Baltie stārķi Kuldīgas apkārtnē 1984.–1995.g. Putni Dabā 5.2: 87–90.
  • Avotiņš A., Graubics G., Ķemlers A., Krēsliņš V., Ķuze J., Ļoļāns U. 1998. Number and breeding densities of Owls in Latvia: studies in sample plots. Bird Numbers 1998 Programme and Abstracts. Cottbus: 133.
  • Keišs O., Ķemlers A. 2000. Griežu (Crex crex) skaita palielināšanās Latvijā 1990. gados – vai varam lepoties ar sekmīgu sugas aizsardzību? Putni dabā 10.3: 22–29.

 

Sagatavoja Antra Stīpniece.