Latvijas Ornitoloģijas biedrība Starptautiskā putnu aizsardzības organizāciju savienība
 
In English    
 

--> visi

Žurnāls "Putni dabā"
 

Svētes lejtece

starp Kalnciemu un Jelgavu

 

Andris Klepers

 

Tuvojoties pavasarim, par vienu no saistošākajām vietām putnu vērotājiem kļūst Svētes grīva. Tūkstošiem zosu, pīļu un gulbju pieskandina pārplūstošās Svētes palieņu pļavas un blakus esošos arumu laukus. Korim pievienojas dzērves, cīruļi, ķīvītes un ar savu klātbūtni pagodina arī citi bridējputni. Brīžiem saules gaismā uzplaiksnī lieli sniedžu bari, citkārt miglā pazūd pa kādam plēsīgajam putnam. Tā ir vieta lielai dabas izrādei, ko sagatavojuši putni.

 

Grīva, paliene vai lejtece?

Svētes grīva putnu vērotāju aprindās pazīstama tieši ar šādu nosaukumu, kas arī ir senāk lietotais, to ieviesuši Jelgavas ornitologi. Ģeogrāfiski vieta sakrīt ar upes posmu pie ietekas Lielupē, taču tas nav gluži pareizs no terminoloģijas viedokļa, jo aptver daudz plašāku teritoriju. Līdztekus tiek lietoti arī divi citi nosaukumi: Svētes paliene, kā nosaukts dabas parks un Natura 2000 teritorija, vai starptautiski putniem nozīmīgā vieta Svētes lejtece (kā arī lietots šajā rakstā). Visi trīs minētie nosaukumi attiecas uz vienu un to pašu teritoriju, kas pa daļai ietver arī Lielupes labo krastu un pārplūstošās pļavas, un tāpēc lietojami pēc pašu patikas.

 

Atrašanās vieta un nokļūšana

Svētes lejtece atrodas Jelgavas rajonā starp Kalnciemu un Jelgavu. Orientieris ir tilts pār Svētes upi pie viensētas "Apīņi" uz ceļa, kas ved no Svētvaldes uz Sarkankrogu. Visvieglāk šo vietu sasniegt, braucot ar auto. No Rīgas–Liepājas šosejas (A9) jānogriežas caur Kalnciemu līdz Svētvaldei vai arī no Jelgavas–Tukuma ceļa tāpat jāpagriežas Kalnciema virzienā, taču, nesasniedzot pilsētu, jānogriežas uz Sarkankrogu. Braucot no Rīgas, abos gadījumos attālums ir līdzīgs – attiecīgi 60 vai 54 km. No Jelgavas vēl var braukt arī līdz 4. līnijai (tur ceļmalā atrodas veikals "Otto") un tad iekšā – šis ceļš ir īsāks nekā caur Tušķiem un Svētvaldi, bet nav asfaltēts. Ceļš caur Kalnciemu ir nedaudz garāks, un pēdējais posms jāmēro pa bedraināku grants seguma ceļu, taču palielinās iespēja novērot putnus jau pa ceļam, jo no Kaļķa 17 km garumā ceļš iet gar Lielupes kreiso krastu – arī gar Natura 2000 vietu "Kalnciema pļavas". No Liepājas puses braucot, taisnākais ceļš ved caur Līvbērzi un putnu ziņā interesants posms ir no Līvbērzes līdz Griežu mājām, gar iztaisnoto Bērzes upi.

Nokļūšana ar sabiedrisko transportu ir samērā neērta, tomēr iespējama. No Rīgas ir jābrauc ar mikroautobusu uz Jelgavu (ātrāk un ērtāka galapietura, salīdzinot ar vilcienu). No Jelgavas plkst. 06.10 un 14.20 iet autobuss līdz Purmaļiem un biļete jāpērk līdz Svētvaldei. Līdz turienei autobuss brauc ~15 min. Diemžēl no Rīgas izbraucot ar pirmo mikroautobusu vai vilcienu, nevar pagūt uz pirmo autobusu. No Svētvaldes uz Jelgavu tas pats autobuss brauc plkst. 15.51, kas nozīmē, ka, braucot pēcpusdienā, uz vietas izdodas pavadīt tikai nedaudz vairāk par stundu. Var braukt arī ar 1., 8. un 19. autobusu (virzienā uz Tušķiem (1.), Bemberiem (8.) vai Viesturiem (19.) līdz 4. līnijai un iet kājām caur Sarkankrogu, pa ceļam vērojot putnus, vai līdz Tušķiem ar 1. vai 19. autobusu, vai ar 8., izkāpjot pirms Svētes tilta, un iet pa Kaigu ceļu līdz Svētvaldei. Līdzīgi ir arī no Kalnciema puses: ir divi autobusi – pl. 06.59 un 15.19, un līdz Svētvaldei tie brauc ~20 min. Vieta ir ideāli sasniedzama, no Jelgavas dzelzceļa stacijas dodoties ar velosipēdu gar Lielupes kreiso krastu uz Sarkankrogu, taču jāpiebilst, ka bieži zosis vairāk baidās no riteņbraucējiem, nekā no automašīnas.

2007. gada 6. aprīlī Svētes lejtecē vienlaicīgi uzturējās 16 000 zosu. Lielākā daļa no tām – baltpieres zosis. Foto: A. Klepers

 

Kur un ko skatīties?

Galvenā šīs vietas vērtība ir plašie lauki un pļavas Svētes upes labajā krastā pie tās ietekas Lielupē. Pavasarī teritorija pārplūst, veidojot seklas, taču lielas ūdens lāmas, kas ir pievilcīgas migrējošiem ūdensputniem un bridējiem. Zosis galvenokārt barojas arumos vai ganībās, kas ir abās pusēs ceļam, no slūžām uz Jaunbīmaņu fermu. Arumos barojas arī daudzi migrējoši zvirbuļveidīgie putni. Pie fermas ir vērts apstāties, jo tieši aiz tās ir vairākas palielas uzbērumu kaudzes, no kurām ideāli pārskatāmas plašās ganības uz ziemeļiem. Ar ne pārāk dārgu optiku var izmantot arī veco lopbarības uzglabāšanas rezervuāru, kas gluži labi kalpo par novērošanas torni. Arī ceļš no Jaunbīmaņiem uz Lielupes pusi un Stūrmaņu mājām ir izbraucams, un tur ir vērts braukt, jo bieži putni vērojami arumos uz dienvidaustrumiem no ceļa vai Lielupes kreisā krasta laukos. Šis ceļš gan pavasarī mēdz būt dubļains, taču citādi te var izbraukt apli gar Stūrmaņu mājām un atgriezties pie slūžām. No slūžām var doties uzreiz taisni uz Lielupes pusi uz Stūrmaņu mājām pa poldera uzbēruma ceļu. Tas arī ir ideāls paaugstinājums lauku pārskatīšanai. Izmantojams ir arī ceļš, kas ved no šā centrālā poldera uzbēruma Svētes ietekas virzienā. Kreisajā pusē tad ir pārskatāmas applūstošās Graužu pļavas (2005. gadā gan tika veikti poldera atjaunošanas darbi, paaugstinot uzbērumu gar Svētes upi no slūžām uz Jaundobeļu māju pusi, un tāpēc ūdens līmenis ne vienmēr ir pietiekami augsts). Pati upju sateces vieta iepretim Lakāju mājām vienmēr būs pārplūdusi un tā ir ļoti piemērota zosīm un ūdensputniem. Svētes upes ieteku labi var pārskatīt arī no Kalnciema ceļa puses pirms Lakājiem, tāpēc, braucot no Kalnciema, tā varētu būt pat pirmā pieturvieta (tomēr jāņem vērā saules atrašanās virziens). Svētes palienes dabas parkā apmeklēšanas vērta ir arī teritorija Lielupes labajā krastā – starp Valgundi un Vītoliņiem. Platības ziņā šī īpaši aizsargājamās teritorijas daļa pat ir lielāka par kreisajā krastā esošo, taču, iespējams, grūtāk pieejama. Pie Vītoliņiem parasti izveidojas plašāks uzpludinājums, un to iecienījuši gan gulbji, gan citi ūdensputni, taču redzamību traucē gar grāvjiem augošās krūmu joslas. Tālāk uz Valgundes pusi ir vairāki piebraucamie ceļi, kurus var izmantot, lai piekļūtu tuvāk upei. Šo daļu putnu vērotāji līdz šim apmeklē retāk, taču varbūt tāpēc vien ir vērts te iegriezties.

Polderis pie Stūrmaņiem Lielupes kreisajā krastā. 2006. gada maijs. Foto: A. Klepers

 

Skats uz Svētes lejteci pie Graužu pļavām. 2007. gada aprīlis. Foto: A. Klepers

 

Sezonas un putni

Tradicionāli Svēte tiek uzskatīta par izcilu pavasara gājputnu novērošanas vietu (marta beigas–maija pirmā dekāde). Tā ir ikgadēja migrējošo zosu apstāšanas vieta, īpaši pavasara migrācijas laikā. Atsevišķos pavasaros šeit vienlaikus uzturas līdz pat 16 000 zosu (pēc A. Klepera un A. Zacmaņa novērojumiem 2007. gada pavasarī) – g.k. baltpieres un sējas zosis, taču regulāri arī dažas baltvaigu vai Kanādas zosis. Pavasarī lielākā skaitā šeit uzturas arī caurceļojoši gulbji, pīles un bridējputni. Iespējams, Svētes grīvas pļavās ligzdo daži ķikutu pāri, kas gan nav atrasti pēdējās trijās ligzdošanas sezonās. Miglainos pavasara rītos turp doties vērot putnus ir bezcerīgi, jo bezvējā migla neizklīst un redzamība ir ļoti apgrūtināta. Svētes grīva ir interesanta arī citās sezonās. Agrākos pavasaros migrācija sākas jau februārī. Ziemā te var sastapt lielo čaksti vai bikšaino klijānu (arī agrā pavasarī), rudenī – dzērves un milzīgus mājas strazdu barus.

 

Ziemeļu gulbji atpūšas un barojas Lielupes labajā krastā – pie Vītoliņiem. 2007. gada marts. Foto: A. Klepers

 

Maijā pavasara gājputni Svētes polderi pamazām atstāj, taču parastāki lauku putni te ligzdo lielākā skaitā, piemēram, lukstu čakstītes (attēlā tēviņš). 2006. gada maijs. Foto: A. Klepers

 

Pavasarī Svētes lejtecē var novērot līdz pat 18 sugu bridējputniem. Attēlā purva tilbīte "kāzu tērpā". 2006. gada maijs.  Foto: A. Klepers

 

 

NOTEIKTI JĀIEVĒRO

Svētes grīva ir ļoti atklāta teritorija, un novērotājs nav īpaši slēpts no putniem. Tāpēc katrs apmeklējums būtībā ir arī traucējums. Tādēļ nebūtu ieteicams novirzīties no polderu dambjiem, ceļiem u. tml., mēģinot piekļūt pēc iespējas tuvāk putniem. Bieži putni nebaidās no mašīnas, bet cilvēka parādīšanās tos uztrauc vairāk, un dažkārt novērojumus var veikt tieši caur auto logu vai tiešā tā tuvumā. Jāņem vērā arī citi noteikumi, kas attiecas uz dabas parku apmeklēšanas kārtību. Par to vairāk informācijas atradīsiet informatīvajos stendos. Tos paredzēts uzstādīt šā gada pavasarī ar Latvijas Dabas fonda īstenotā LIFE-Daba projekta "Palieņu pļavu atjaunošana" gādību. Šā projekta ietvaros arī atjaunotas palieņu pļavas pie Graužiem un citās vietās, izstrādāts teritorijas dabas aizsardzības plāns, kurā var iepazīties ar daudz precīzāku vietas raksturojumu (pieejams www.ldf.lv).

 

Svētes grīvā novērotie putni:*

Februārī pirmie pavasara migranti: meža zoss, sējas un baltpieres zosis, ķīvīte, lauku cīrulis.

Pavasarī: paugurknābja gulbis, mazais gulbis, ziemeļu gulbis, sējas zoss, īsknābja zoss, baltpieres zoss, meža zoss, Kanādas zoss, baltvaigu zoss, Sāmsalas dižpīle (reti iekšzemē), baltvēderis, krīklis, meža pīle, garkaklis, prīkšķe, platknābis, brūnkaklis, cekulpīle, gaigala, mazā gaura, lielā gaura, paipala, jūras krauklis, melnais stārķis, jūras ērglis, niedru lija, pļavu lija, mazais ērglis, lauku piekūns, purva piekūns, lielais piekūns, grieze, dzērve, reņģu kaija, Kaspijas kaija, sudrabkaija, lielais zīriņš, meža balodis, purva pūce, ausainais cīrulis, pļavu čipste, akmeņčakstīte, kārklu ķauķis, upes ķauķis, kaņepītis, kalnu ķeģis, sniedze, niedru stērste.

Bridējputni pavasarī: avozeta, upes tārtiņš, smilšu tārtiņš, dzeltenais tārtiņš, jūras ķīvīte, ķīvīte, parastais šņibītis, gugatnis, mērkaziņa, ķikuts, melnā puskuitala, kuitala, tumšā tilbīte, pļavu tilbīte, dīķu tilbīte, lielā tilbīte, meža tilbīte, purva tilbīte.

Vasarā: paipala, grieze, ķikuts un ķauķi.

Ziemā: lielā čakste, peļu klijāns, bikšainais klijāns.

 

*) Daļa no parastākajiem un visi retākie putni. Novērojumi pēc www.putni.lv datu bāzes.

 

Autora adrese: andris@lob.lv