Latvijas Ornitoloģijas biedrība Starptautiskā putnu aizsardzības organizāciju savienība
 
In English    
 

--> visi

Žurnāls "Putni dabā"
 

Melnais stārķis – 2008. gada putns

 

Māris Strazds

 

Fakti par melno stārķi:

  • Pašreizējā skaita vērtējums Latvijā ir 500–700 pāru.
  • Ilgākā ligzdošana vienā ligzdā Latvijā — vismaz 47 gadi.
  • Ilgākais mūžs savvaļā — vismaz 26 gadi (Latvijā, pie Ventspils 1981. gadā gredzenots putns, kurš 2007. gada rudenī redzēts Izraēlā gāju laikā, joprojām dzīvs).
  • Vienas paaudzes nomaiņas periods — apmēram 8 gadi.
  • Skaita samazinājums Latvijā triju paaudžu laikā (pārrēķināts no faktiskā kopš 1991. gada) – vairāk nekā 60%.
  • Lielākā zināmā ligzda — vairāk nekā 2 m3, svara aplēse >1000 kg.
  • Ligzdas priežu vidējais vecums – 207 gadi.

 

Joki nevietā

 jeb melnā stārķa ceļš uz gada putna ”godu”

Pēc Zviedrijas karaļa Kārļa XVI Gustava vizītes Latvijā un domājot par nākamajā gadā paredzēto pirmo starptautisko melnā stārķa izpētes konferenci 1992. gada 24. septembrī laikrakstā "Diena" publikācijā "Latvijas dabu apdraud karaļu trūkums" rakstīju: ".. ja, lai piespiestu kaut vai ieiet mežā daļu no Latvijas valdības, ir vajadzīga vismaz kāda karaļa vizīte, tad lai valdību rosinātu arī domāt, kā tieksmē "ar pliku pakaļu atpakaļ Eiropā" nenovilkt pašiem sev pēdējās bikses, kam ir patiešām liela vērtība tajā pašā Eiropā, laikam būtu vajadzīga vismaz Anglijas karalienes ierašanās. Arī attiecīgās likumdošanas kavēšanās jau sāk izskatīties pēc apzinātas darbības, lai nepieļautu eiropeiskas likumdošanas pieņemšanu šajā jomā ..". un vēl mazliet tādā garā, ieskaitot ironisku aizrādījumu, ka acīmredzot kāds domā pēc savas deputācijas piepelnīties, "andelējoties" ar melno stārķu ligzdām...

Tā jokoties acīmredzami nedrīkst. Tagad, pēc ilgāka laika, man bail pat domāt, ka toreizējais rakstītais būtu nostrādājis, līdzīgi kā vārdā nosauktā "Gaisma" piecēla nogrimušo gaismas pili Ausekļa dzejolī. Pēc publikācijas nākamajā dienā saņēmu no toreizējā Vides komitejas vadītāja Induļa Emša (Latvijas Dabas fondam, kurā darbojos kā projekta "Gandrs" vadītājs, toreizējās Vides komitejas ēkā bija viena telpa kā birojs) personisku, ar roku rakstītu vēstuli, kurā bija šādas rindas:

"Jūsu raksta pirmās rindkopas nobeigums manī radīja ļoti, ļoti rūgtas pārdomas par manis aizstāvētā "zaļā ceļa" nākotni. Ja jau zaļo aizstāvētais dabas pētnieks mūsu nelielo pārstāvniecību (astoņi deputāti) vaino savtīgi negodīgā rīcībā pret Latvijas dabu, tad ir ļoti grūti cerēt, ka tuvākajā nākotnē mums izdosies noturēt "naudasmaisu" un "tehnokrātu" spiedienu," un tā tālāk, divu lappušu garo vēstulīti nobeidzot "ar skumju sveicienu".

Acīmredzot toreiz es Emša kungu esmu tā satriecis, ka tik tiešām Latvijas parlamenta baisajā gaisotnē zaļais ceļš ar to pašu ir nobeidzies... Manis 1992. gadā pieminētā likumdošana puslīdz pilnīgi tika pieņemta tikai 2001. gadā (30. janvārī un 8. maijā), bet pēdējais, ļoti būtiskais šīs likumdošanas "gabaliņš" — likums par kompensācijām — sāka darboties tikai pērn un arī tad vēl ne pilnā apjomā. Toties ar "zaļo svētību" ir sacelts desmitiem mazo hesu, sacūkojot ārkārtīgi daudzas arī melnajam stārķim nozīmīgas barošanās upes. Par mežu ciršanas apjomiem un tempiem nerunāsim. Pa to starpu esam tikuši arī Eiropā, pa to starpu Latviju ir apmeklējusi arī Anglijas karaliene, taču tas nav līdzējis. Bet melnā stārķa statuss, pēc BirdLife un Conservation International ieteiktajiem kritērijiem, no gandrīz neapdraudētas sugas tolaik stabili ir iekļuvis (kritiski) apdraudētu sugu kategorijā jeb, izsakoties "pa vecam", apdraudēto sugu 1. grupā... Tik graujoša bijusi viena nepārdomāta publikācija avīzē.

Tādēļ šoreiz ne vārda par prognozēm. Šoreiz mazliet par to, ko būtu vērts izdarīt šajā gadā mums visiem kopā, pēc iespējas iesaistot arī jebkuru citu Latvijas iedzīvotāju, kam nav vienalga, kādā vietā mēs dzīvojam un kāda tā ir tagad un kāda būs.

Tādēļ, ka nu "esam Eiropā" un esam uzņēmušies valstiskas saistības (kā visas Eiropas valstis) apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos līdz 2010. gadam (Countdown 2010 – angļu val.) stāvoklis ar melno stārķi un arī mazo ērgli — divām sugām, kam Latvijā ir globāli nozīmīgas populācijas (mazajam ērglim 15 %, melnajam stārķim 90. gadu sākumā bija 12 %, pašlaik varētu būt kādi 5 %) – mūsu valstij var smagi maksāt. Tāpēc ir ļoti svarīgi zināt nevis aptuvenu skaita vērtējumu, kāds tas ir pašlaik, bet iespējami precīzu skaitu, līdzīgi kā tas ir veikts 90. gados uz ļoti apjomīgas informācijas pamata, izejot cauri visai Latvijai, teritoriju pa teritorijai. Tas tad arī ir lielākais šā gada uzdevums — savākt iespējami daudz un iespējami precīzu informāciju, gan par to, kur stārķi vēl ir, gan to, kur viņu vairs nav, un, ja zināms, cik sen vairs nav. Biedrības biedrus, no kuriem ne viens vien savā laikā sadarbību ar putnu pētniekiem ir uzsācis, tieši ziņojot par melno stārķi projekta "Gandrs" aptaujās, aicinām pārskatīt gan savus novērojumus pēdējos gados un senāk, gan maksimāli iesaistīt citus iespējamos zinātājus — makšķerniekus (it īpaši forelistus), medniekus, mežsargus, sēņotājus, zivju dīķu saimniekus un darbiniekus vai vienkārši lauku iedzīvotājus un atpūtniekus. Katra ziņa ir nozīmīga!

Problēma nav tikai gadījumi, kad kāda ligzda ir nocirsta un putni tādēļ ir pazuduši. Vidēji stārķu pārim būtu jāizaudzina trīs vai četri stārķēni, atkarībā no gada, taču Latvijā mazuļu skaits sekmīgā ligzdā svārstās nedaudz virs divi, bet apdzīvotā ligzdā (kas ietver arī nesekmīgās un neproduktīvās ligzdas) ir viens vai pat mazāk par vienu mazuli. Lai populācija sevi atražotu, jābūt vismaz diviem mazuļiem. Katru gadu daļa no ligzdām ir nesekmīgas — sezonas laikā dažādu iemeslu dēļ iet bojā vai nu dējums, vai mazuļi, bet var būt arī tā, ka, apstākļu spiesti, melnie stārķi vispār nemaz nesāk ligzdot. Pieredzējuši vecie putni labi zina, cik viņiem vajag pārtikas resursu, lai izbarotu savus bērnus. Pazīstot savu teritoriju, viņi spēj novērtēt situāciju jau pavasarī un, ja apstākļi to neļauj, sezonu "izlaiž". Ja tāds gads ir viens, populācijai kopumā problēmas nav, jo stārķi dzīvo ļoti ilgi un to produktīvais vecums praktiski ilgst visu mūžu. Problēma nebūtu pat tā, ja atsevišķos gados neproduktīvo ligzdu ir ļoti daudz — kā 1994. gadā, kad Latvijā neproduktīvas bija 66 procenti ligzdu, vai kā pērn – apmēram 60 procenti. Problēma veidojas no tā, ka šādi slikti gadi seko cits citam.

Melnais strāķis Ciconia nigra ar mazuļiem. Foto: M. Maskalāns

Viens no faktoriem, kas stārķus ietekmē, ir laika apstākļi, kurus mēs tieši mainīt nevaram (lai gan esam atbildīgi par to izmaiņām principā). Taču otrs nozīmīgākais faktors, kā rāda tepat Latvijā veikti pētījumi, ir nelaikā (pavasarī) veikta mežsaimnieciskā darbība. Tā ļoti negatīvi ietekmē arī daudzas citas dzīvnieku sugas. Piemēram, tikai pavasara cirsmu laikā Latvijā ik gadu iznīcina apmēram 14 000–20 000 dažādu dziedātājputnu ligzdu vai, rēķinot bojā gājušās olas, kopā apmēram 60 000–90 000 putnu. Tāpēc gada putna akcijas ietvaros gribam uzzināt cilvēku domas arī par to, ne tikai par melno stārķi.

Mums interesē vienkāršs jautājums — vai atbalstāt to, ka mežizstrāde pavasarī (no marta vidus līdz Jāņiem) būtu jāpārtrauc? Ja esat gatavi izteikt savu viedokli par šo jautājumu, lūdzam aizpildīt anketu.

Tā kā šīs aptaujas rezultāts varētu būt priekšlikumi mainīt esošo likumdošanu — piemēram, Igaunijā valsts mežos mežistrāde pavasara periodā jau ir aizliegta — tad mēs īpaši lūgtu iesaistīt šajā aptaujā pēc iespējas vairāk "balsstiesīgus" Latvijas iedzīvotājus. Tie mūsu biedri, kam nav vēl 18, un kuru viedoklis mums noteikti interesē, bet kurus politiķi neuzskatīs par vērā ņemamiem, varētu papildus "piestrādāt", aptaujājot savus vecākus, kaimiņus, pedagogus, iesaistīt aptauju veikšanā citus sakarīgus un ieinteresētus cilvēkus — bibliotekārus, pastniekus, mežsargus un citus, jo ļoti svarīga ir viedokļu pēc iespējas plašāka pārstāvniecība! Mēs ceram uz visu to cilvēku atsaucību, kas labāk grib redzēt (savu māju tuvumā, medību objektā utt.) mežu, nevis izcirtumus.

Jebkura stārķa ligzda dod iespēju paglābt no nociršanas vismaz 20 hektārus meža. Tā noteikti arī jāizmanto. Likumdošana atļauj izveidot mikroliegumu, ja ir šī stārķa ligzda, un mežs tur saglabāsies visu mūsu atlikušo mūžu, kamēr izcirtuma vietā mežu pat visjaunākie no mums sava mūža laikā vairs neredzēs. Pašlaik visām zināmajām melnā stārķa ligzdām sadarbībā ar Valsts meža dienestu mēs jau veidojam mikroliegumus.

Tādēļ mums, protams, interesē jebkura vēl nepiefiksēta ligzda, kuras visas centīsimies pārbaudīt. Arī tad, ja jums šķiet, ka jums zināmā ligzda ir zināma jau sen, lūdzu, informējiet arī par to, jo ne viena vien ligzda, "kuru noteikti zina un pastāstīs kāds cits" tā ir noturēta "zem pūra" gadu desmitiem. Tas bija labi, kamēr nozīmēja mieru un netraucētību. Tagad tas nozīmē ļoti lielu risku nocirst. Turklāt, ligzdu izpaušana tagad īpaši nekaitē arī meža īpašnieka interesēm, jo par mikrolieguma izveidošanu saimnieks var saņemt kompensāciju. Ja šā gada laikā izdosies atrast kaut vai piecas, desmit jaunas ligzdas, tas būs lieliski!

 

Elektroniski sūtītas vēstules gan ar melnā stārķa novērojumiem, gan ar viedokli par mežizstrādi pavasarī lūdzam adresēt Mārim Strazdam - mstrazds@latnet.lv vai pa pastu uz Latvijas Ornitoloģijas biedrību, Rīgā, Kalnciema ielā 27–18, LV–1046.