Latvijas Ornitoloģijas biedrība Starptautiskā putnu aizsardzības organizāciju savienība
 
In English    
 

--> visi

Žurnāls "Putni dabā"
 

Attīstīsim Rīgu?

Putnu brīvostā un Zaķusalā

 

"Tie putni, kas izvietojušies pilsētā šobrīd, tāpat kā bebri kanālā, liecina par to, ka pilsēta nav pietiekami attīstīta."

Andris Ārgalis, Rīgas domes deputāts un Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs, par Satversmes tiesas spriedumu Rīgas brīvostas lietā. LTV Panorāma, 2008. gada 17. janvāris

 

2008. gada 17. janvārī Satversmes tiesa (ST) pasludināja spriedumu lietā Nr. 2007-11-03 "Par Rīgas teritorijas plānojuma daļas 2006.–2018. gadam, kas attiecas uz Rīgas brīvostas teritoriju, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 115. pantam". Lieta ierosināta pēc biedrības "Koalīcija dabas un kultūras mantojuma aizsardzībai" pieteikuma, kurā norādīts, ka Rīgas teritorijas plānojumā 2006.–2018. gadam esot mainītas brīvostas robežas, turklāt plānojumam neesot veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums.

Par galvenajiem pārkāpumiem ST atzinusi:

1) apstrīdētajam Rīgas teritorijas plānojumam stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums veikts neatbilstoši normatīvo aktu prasībām. Nav vērtēta arī plānojuma ietekme uz Eiropas nozīmes aizsargājamām dabas teritorijām (Natura 2000);

2) Rīgas dome teritorijas plānojuma izstrādes gaitā nav saņēmusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atzinumu.

Pamats lietas ierosināšanai bija strīdīgas teritorijas Krievu un Žurku salās. Šajās vietās ir plānots uzbūvēt kravas pārkraušanas termināļus, tādējādi palielinot Rīgas ostas apgrozījumu. Šajā sakarā tiek izlietotas ievērojamas naudas summas, jo ir atbalsts arī no Eiropas Savienības (ES) fondiem. Liela ieinteresētība no Rīgas un tās brīvostas puses ir tādēļ, ka naudas apgūšanas termiņš ir ierobežots, līdz ar to bīdīt projektus un mēģināt attīstīt ostu nepieciešams pēc iespējas ātrāk.

Viss būtu labi, ja ekonomiskās intereses nesadurtos ar dabas aizsardzības, kultūras mantojuma aizsardzības un sabiedrības interesēm. Galvenais strīdus ābols ir Krievu sala. Pēc pagājušā gada novērojumiem salā ligzdoja ievērojama lielo ķīru kolonija. Lielais ķīris ir Latvijā īpaši aizsargājama suga, un šādām kolonijām ir nepieciešams veidot mikroliegumus. Turklāt minētā teritorija atrodas tuvu dzīvojamām mājām, tāpēc ir vērojama noraidoša attieksme pret termināļu būvi no šo māju iedzīvotājiem.

Lielais ķīris Larus ridibundus. Foto: A. Dimperāns/birdphoto.lv

Galvenokārt šī situācija sasaucas ar Satversmes 115. pantu, kas nosaka, ka "valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu."

Arī no dabas viedokļa situācija nav vienkārša. Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Ornitoloģijas laboratorijas vadītājs un Latvijas Ornitoloģijas biedrības prezidents profesors Jānis Vīksne norāda, ka lielie ķīri uz Krievu salu pārcēlušies no Žurku salas. Apaugot kokiem un krūmiem un, domājams, ieviešoties Amerikas ūdelei, Žurku sala kļuva nepiemērota lielo ķīru un upes zīriņu ligzdošanai. Tāpēc lielie ķīri pārcēlās uz Krievu salu, kur uz vilkvālīšu slīkšņām jau bija neliela šo putnu kolonija. Taču nevajadzētu uzskatīt, ka šī vieta būs tikpat piemērota arī turpmāk, jo Daugavā ir stipri mainīgs ūdens līmenis. No jūras puses var tikt sapūsts ievērojams daudzums ūdens, un, paaugstinoties ūdens līmenim, piemērotie vilkvālīšu ceri un slīkšņas var tikt sapūsti krastā. Maigās bezledus ziemas šo varbūtību ļoti palielina. Minētajā gadījumā šajā vietā ligzdojošajiem ķīriem tik un tā nāktos meklēt citas vietas ligzdošanai.

Jānis Vīksne piebilst arī, ka, ja tiktu atjaunotas lielo ķīru un upes zīriņu ligzdošanas iespējas Žurku salā, atbrīvojot to no kokiem un krūmiem, ļoti ticami, ka upes zīriņu un lielo ķīru kolonija Žurku salā atjaunotos. Taču vispār jautājums par kaijveidīgo putnu un ostas sadzīvošanu Daugavas grīvā jāskata plašāk. Vēl 20. gs. 80. gados Daugavgrīvā, Krēmeros, Vecdaugavā bija tūkstoši pāru lielo ķīru ar visām tos pavadošajām "satelītsugām" (zīriņi, pīles u.c.). Šajās vietās tika izveidoti dabas liegumi, taču tie neglāba putnu kolonijas no izzušanas. Vairs nav kā senos laikos, kad HESu netraucēti Daugavas ledi savā ceļā uz jūru noslaucīja krūmus Daugavas saliņās, radot kaijveidīgajiem putniem jaunas piemērotas ligzdošanas vietas izzudušo vietā. Mūsdienās, ja gribam, lai Rīgā ligzdotu putni, par to dzīves vietu uzturēšanu atbilstošā stāvoklī jārūpējas cilvēkam. Un nepietiek ar lieguma režīma noteikšanu, jo nepieciešams augājuuzturēt putniem piemērotā stāvoklī. Diemžēl mums parasti sanāk aplam – dabas aizsardzības institūcijām nav naudas biotopu uzturēšanas darbiem, kas veicami regulāri, un izveidotie liegumi kā putnu ligzdošanas vietas iet bojā. Bet putni meklē vietas, kur tomēr varētu laist pasaulē jaunu paaudzi, un palaikam atrod tās tur, kur brīvosta saplānojusi darīt ko citu.

Aināra Šlesera izteikums "Dienā" (21.01.2008.), ka "putni savas ligzdošanas vietas varētu pārcelt uz citām vietām, kas netraucētu ostas attīstībai", nav tik aplams, kā dažam liekas. Varētu gan, bet tikai tad, ja osta tiem nāktu palīgā – atjaunotu un uzturētu putniem piemērotus apstākļus vietās, kas augu dabiskas attīstības gaitā kļuvušas kaijveidīgajiem putniem nepiemērotas – Krēmeru un Daugavgrīvas liegumos, Žurku salā un vienā Mīlestības salas ezeriņā, kur lielie ķīri kādreiz jau ligzdojuši. Protams, ar putniem palaikam var būt kā Vinnijam Pūkam ar bitēm, bet principā tāda mērķtiecīga "pārsēdināšana" ir iespējama.

Pēdējā desmitgadē risinājušies notikumi, kas ievērojami skāruši Rīgā ligzdojošos kaijveidīgos putnus – zīriņus uz Preses nama tipogrāfijas jumta (Pētersone 2002a, 2002b, 2002c, 2003). Atcerēsimies arī senākus notikumus ar tiem pašiem zīriņiem, tikai toreiz Zaķusalas dienvidu galā (Strazds 2002). 1982. gadā Zaķusalas dienvidu gals bija ļoti piemērots upes zīriņu ligzdošanai (Strazds 2002), un šo vietu "nesmādēja" arī citu sugu putni. Jau toreiz Rīga vēlējās attīstīties un uzcēla televīzijas torni. Par laimi, zīriņi atrada vietu, kur apmesties – tas bija Preses nama tipogrāfijas jumts (Strazds 2002) – no putnu viedokļa – ļoti piemērots, plašs, ar oļiem klāts laukums. Taču 2000. gadā sākās nedienas arī šajā vietā – tika uzsākts jumta remonts, kura rezultātā jumts kļuva nepiemērots zīriņu ligzdošanai. Palīdzēja vien tas, ka Preses nams nav vienīgā celtne Ķīpsalā, uz kuras jumta ligzdo zīriņi. Par piemērotiem tie ir atzinuši arī Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) jumtus (LU Bioloģijas institūta dati).

Zīriņiem ir iespēja atgriezties Zaķusalā. Zaķusalas ziemeļu galā aiz dzelzceļa tilta Rīgas Dome ir iekārtojusi teritoriju, kas būtu piemērota zīriņu ligzdošanai. Rīgas Domes sabiedrisko attiecību speciāliste Velta Puriņa norādīja, ka ir iztērēti 30 000 latu, no kuriem 12 000 latu atvēlējis Rīgas Vides aizsardzības fonds, bet AS "Hansabanka" ziedoja 5000 latu projekta izstrādei.

Zaķusalas ziemeļu gals, kurā izveidota vieta zīriņu ligzdošanai. Foto: I. Mārdega

 

Stāsta Jānis Vīksne:

"Ideja bija radīt zīriņiem piemērotu ligzdošanas vietu Rīgas centrā, kur tie varētu pārcelties no Preses nama un RTU jumtiem, kad tur nomainīs jumta segumu (jaunie segumi zīriņiem nav piemēroti). Ideja nav "uztaisīsim, un tūlīt tur būs zīriņi", bet viņiem būs, kur pārcelties, kad pašreizējo koloniju jumti kļūs ligzdošanai nepiemēroti.

Vieta ir vismazāk apdraudētais ligzdošanai derīgais pleķītis Rīgas centrā, kuram nedraud privatizācija, apbūve, piknikotāju vizītes utt. Vienīgais drauds ir Zemgales tilta atjaunošana, bet tas tālā miglā tīts. Lielums – pieņemams. Pozitīvais moments – kādreiz uz vecajiem balstiem ligzdoja kajaki un sudrabkaijas.

Konsultēšana. Ideja nāca no manis, šo to konsultēju, bet diemžēl caur trešajām personām. Projektētājiem teicu, ka sēta jātaisa tuvāk dzelzceļam, bet to bija noprotestējis Latvijas Dzelzceļš (sēta bija iecerēta pret apsardzes suņiem)... Ka šur tur jāuzber melnzeme, lai augtu kāda zālīte, kur zīriņu cāļiem no saules nolīst, kas gala izpildījumā izskatās kā taisnstūrveida laukumi, kuri atgādina "zebras" pāreju. Priekš biologa izskatās briesmīgi, bet nav mirstama vaina (arī jumti ir taisnstūraini, bet zīriņi perē). Mācība – šādu projektu realizācijā speciālistiem jābūt ciešā kontaktā ar tiešo darbu veicēju!

Šodienas acīm suņi diez vai būs zīriņu galvenās briesmas. Salā dzīvo lapsa (tilta sargu novērojums – tā nākot no kreisā krasta pa dzelzceļu!) un Amerikas ūdele. Tām abām sēta netraucē, jo mainīgā ūdens līmeņa un ledus iešanas dēļ tās galos vienmēr paliks kāda šķirba.

Ko darīt tālāk? Lai piesaistītu putnus ligzdošanai, jau 2007. gadā mēģinājām atskaņot zīriņu kolonijas troksni, bet tas acīmredzot prasa nopietnākus (jaudīgākus) atskaņotājus. Kombinācijā ar pārdesmit zīriņu izbāzeņiem (māņputniem no putuplasta?) tas varētu dot kaut kādu efektu. Tas būtu jādara jau no zīriņu ierašanās brīža pavasarī. Bet galvenais sekmju priekšnoteikums – zīriņi, kuri zaudējuši perēšanas vietu un tagad meklē, kur piemesties. Un protams – "likvidēta" lapsa un regulāri darbojošās ūdeļu lamatas."

 

Literatūra

  • Pētersone A. 2002a. "Jumta likums" jeb Kurā brīdī cilvēks sevi atdalīja no dabas. Putni dabā 11.3: 23–25.
  • Pētersone A. 2002b. Preses nama zīriņu kolonija – būt vai nebūt? Putni dabā 12.1: 3.
  • Pētersone A. 2002c. Zīriņi uz Preses nama – vai tiešām "būt". Putni dabā 12.2: 2.
  • Pētersone A. 2003. Jaunumi Rīgas zīriņu dzīvē. Putni dabā 13.2: 20.
  • Strazds M. 2002. Zīriņi uz jumta. Fragmenti no kāda stāsta. Putni dabā 11.3: 20–22.

 

Sagatavoja Agnis Bušs