Latvijas Ornitoloģijas biedrība Starptautiskā putnu aizsardzības organizāciju savienība
 
In English    
 

--> visi

Žurnāls "Putni dabā"
 

Putnu vērošana Rīgas jūras līča ziemeļaustrumu piekrastē

 

Kaspars Funts,

LOB biedrs, putnu vērotājs

 

Viena no labākajām putnu vērošanas vietām Latvijā ir Rīgas jūras līča ziemeļaustrumu piekraste posmā no Vitrupes grīvas līdz Igaunijas robežai aiz Ainažiem. Jūras piekraste šeit ir visnotaļ savdabīga – plaši piejūras niedrāji, meldru audzes, smilšu sēres, dūņainas lagūnas un iesāļūdens ezeriņi, kur dažādās sezonās iespējams novērot visdažādākās putnu sugas. Turpat aiz piekrastes joslas plešas pļavas un slejas meži, tādējādi, atrodoties jūras krastā, iespējams novērot daudzas mežos un pļavās mītošās sugas. Vitrupes–Ainažu piekrastē putnus vislabāk vērot pavasara un rudens migrācijas laikā, kā arī ligzdošanas sezonā.

 

Nokļūšana

Lai vērotu putnus Vitrupes–Ainažu jūrmalā, jābrauc pa Rīgas–Tallinas šoseju A1. Attālums no Rīgas atkarīgs no tā, kurā vietā ir vēlme vērot putnus. Tuvākā vieta – Vitrupes grīva – ir apmēram 85 km no Rīgas, tālākā vieta – Ainaži – apmēram 110 km no Rīgas. Brauciena ilgums 70-90 minūtes. Sabiedriskā transporta (autobusu) satiksme šajā posmā ir diezgan intensīva. Ja brauc ar satiksmes autobusu, jākāpj laukā pieturās pie Vitrupes grīvas (līdz jūrai 200 m), Svētciemā (līdz jūrai 1,6 km) Salacgrīvā (līdz jūrai 400 m), Kuivižos vai pieturā aiz Kuivižiem „Šķūņmeži” (līdz jūrai 300–400 m) vai Ainažos (līdz jūrai 500 m).

Ja braucat ar personisko autotransportu, daudzām putnu vērošanas vietām var piebraukt ļoti tuvu. Tajā pašā laikā jāievēro, ka daudzviet piejūrā ir privātas teritorijas, maksas autostāvvietas pie viesu namiem u.tml. Vietām iebraukšanu piejūras mežā liedz attiecīgās ceļa zīmes. Taču par to īpaši nav jāraizējas, jo automašīnu var atstāt šosejas malā – daudzviet līdz jūrai jāiet tikai 2 līdz 5 minūtes. Turklāt daudz kur ir bezmaksas autostāvvietas, kas ir tieši blakus putnu vērošanas vietām.

 

Novērojumu vietas

Vitrupes grīvas–Ainažu jūrmalā putnus var vērot divējādi – atrodoties uz vietas kādā punktā un veicot jūras novērojumus (būs ko redzēt, jo migrācijas laikā putnu kustība tiešām ir vērienīga) vai arī ejot kādu maršrutu.

Ja esat nolēmis putnus vērot, atrodoties kādā noteiktā vietā, tad labākie punkti ir Vitrupes grīva (šosejas malā autobusu pietura, turpat arī bezmaksas autostāvvieta pie jūras), Šķīsterciema rags (ap 1,5 km uz ziemeļiem no Vitrupes grīvas, no šosejas līdz jūrai jāiet 400 m), Ķeguļrags (vistālākā vieta no jūras – ap 1,5 km, jāiet no Svētciema šosejas malā), Salacgrīvas Dienvidu mols (no autoostas ap 600 m, pie paša Dienvidu mola ir bezmaksas autostāvvieta), Kuivižu Ziemeļu mols (no autobusu pieturas šosejas malā pie veikala, kur var arī atstāt savu auto, līdz jūrai 400 m), putnu vērošanas platforma Kuivižos (orientieris uz šosejas – autobusu pietura „Šķūņmeži”, līdz jūrai 500 m), putnu vērošanas tornis (nedaudz uz ziemeļiem no „Šķūņmežu” pieturas, jāiet pa dabas taku no stāvlaukuma, kas sākas no stāvlaukuma šosejas malā) un, visbeidzot, Ainažu mols uz Latvijas un Igaunijas robežas (no Ainažu autoostas ar savu transportu jāpabrauc pārsimt metru līdz autostāvvietai). Jāņem vērā, ka Ainažu mols vēl ir Latvijas teritorijā, taču nokāpt uz ziemeļiem no mola Igaunijas teritorijā nav vēlams, jo tā var tikt atzīta par nelegālu robežas šķērsošanu. Atbilstoši likumiem, atrodoties pierobežas zonā, klāt jābūt personu apliecinošam dokumentam, taču šīs publikācijas autoram, daudzkārt vērojot putnus no Ainažu mola, pēdējo septiņu gadu laikā nekādas problēmas ar robežsargiem nav gadījušās.

Ja vēlaties kādu gabalu iet kājām, tad Vitrupes grīvas–Ainažu jūrmalas posmu var sadalīt vairākos pārgājiena posmos: Vitrupes grīva–Ķeguļrags (Svētciems), Ķeguļrags–Salacgrīva, Salacgrīva–Kuiviži, Kuiviži–Ainaži. Ja braucat ar sabiedrisko autotransportu, tad maršrutu var pārtraukt jebkurā brīdī un doties uz šoseju. Ja ar savu automašīnu, tad vienā virzienā var iet gar jūru, bet atceļā doties pa mežu vai laukmalēm.

Randu pļavas. Foto: M. Strazds

 

Kur un ko vērot

Šajā sadaļā nedaudz plašāk aprakstītas iepriekš minētās stacionārās putnu vērošanas vietas.

Vitrupes grīva – upes grīva diezgan plašā smilšu liedagā, kuras tuvumā bieži koncentrējas dažādu sugu kaijas un arī bridējputni.

Šķīsterciema rags – akmeņaina strēle jūrā, starp akmeņiem bieži vien izskalotas jūraszāles. Pavasarī, vasarā un rudenī koncentrējas bridējputni, kā arī dažādu sugu kaijas, peldpīles un nirpīles.

Ķeguļrags (Svētciems) – plašs piejūras niedrājs ar iesāļūdens lagūnveida ezeriņiem, meldru audzes, vējatplūdu laikā plašas smilšu sēres, netālu uz dienvidiem Svētupes grīva. Pavasarī, vasarā un rudenī koncentrējas bridējputni, kā arī dažādu sugu kaijas, peldpīles un nirpīles. 2002. gada Līgosvētku agrā rītā – publikācijas autoram pāris kilometrus uz Z no Ķeguļraga izdevās novērot četras rudās dižpīles, kas bija piektais šīs sugas novērojums Latvijā.

Salacgrīvas Dienvidu mols – raugoties no mola uz dienvidiem, iespējams pārredzēt niedrēm un meldriem apaugušo Salacgrīvas jūrmalu, smilšu sēres. Savukārt, raugoties uz ziemeļiem, var pārlūkot Salacrgīvas ostas akvatoriju. Pavasarī, vasarā un rudenī koncentrējas bridējputni, dažādu sugu kaijas, peldpīles un nirpīles, kā arī bridējputni. Ziemas sezonā ostas akvatorijas ūdeņos iespējams novērot vairāku sugu kaijas un daudzu sugu ziemojošos ūdensputnus.

Kuivižu Ziemeļu mols – raugoties uz ziemeļiem, var apskatīt liedaga zonu, savukārt otrā pusē molam ir Kuivižu ostas akvatorija. Pavasarī, vasarā un rudenī koncentrējas bridējputni, dažādu sugu kaijas, peldpīles un nirpīles. Ziemā ostas apkaimē iespējams novērot vairāku sugu kaijas un daudzu citu sugu ziemojošos ūdensputnus.

Kuivižu putnu vērošanas platforma – ideāla vieta jūrā esošo putnu vērošanai, kā arī niedrāju, iesāļūdens ezeriņu, smilšu sēru un meža pārskatīšanai. Pavasarī, vasarā un rudenī koncentrējas bridējputni, dažādu sugu kaijas, peldpīles un nirpīles. Ziemas sezonā ostas akvatorijas ūdeņos iespējams novērot vairāku sugu kaijas un daudzu sugu ziemojošos ūdensputnus.

Ainažu putnu vērošanas tornis – lieliska vieta jūrā esošo putnu vērošanai, kā arī niedrāju, iesāļūdens ezeriņu, smilšu sēru un meža pārskatīšanai. Pavasarī, vasarā un rudenī koncentrējas bridējputni, dažādu sugu kaijas, peldpīles un nirpīles. Tā kā tuvumā ir pļavas un mežs, šeit var novērot arī daudz sauszemes putnu sugu. Ziemas sezonā ostas akvatorijas ūdeņos iespējams novērot vairāku sugu kaijas un daudzu citu sugu ziemojošos ūdensputnus.

Ainažu mols – laba vieta jūras putnu vērošanai. Raugoties uz ziemeļiem no mola, būs iespēja vērot putnus Igaunijas teritorijā, savukārt uz dienvidiem varēs apskatīt Ainažu līcīša smilšu sēres un niedrājus. Pavasarī, vasarā un rudenī koncentrējas bridējputni, dažādu sugu kaijas, peldpīles un nirpīles. Šajā vietā vairākkārt novērotas īstastes klijkaijas. Tā kā uz sērēm pie mola bieži vien pulcējas kaijas un zīriņi, reizēm iespējams novērot visnotaļ iespaidīgus skatus – kā īsastes klijkaijas uzbrūk kaijām un zīriņiem, lai piespiestu atdot barību.

Mozaīkveida ainava Vidzemes piekrastē. Foto: M. Strazds

 

Uz vietas – biotopu un situācijas raksturojums

Apmeklējot šajā publikācijā minētās vietas, jāņem vērā, ka tradicionālie smilšu liedagi šeit nav dominējošais biotops. Daudzviet jūras malā plešas niedru un meldru audzes, vietām aug plaši niedrāji, starp tiem atsevišķi iesāļūdens lagūnveida dūņaini ezeriņi staigniem krastiem. Dažas lagūnas ar jūru savienotas pastāvīgi, citas savienojas augsta jūras ūdens līmeņa laikā un šādos apstākļos ir grūti šķērsojamas. Zema ūdens līmeņa laikā gar niedrājiem veidojas atsevišķas dūņainas lagūnas, noglumējuši akmeņi, dūņainas un smilšainas sēres. Šīs vietas vislabāk apmeklēt pavasara un rudens migrācijas laikā, jo te atpūšas un barojas simtiem un tūkstošiem dažādu sugu bridējputni un citi ūdensputni.

Putnu vērotāja aktivitātes un pārgājiena maršruts šajās vietās atkarīgs no jūras līmeņa augstuma. Ja jūrā ir zems ūdens līmenis, ceļu var veikt pa plašajām (vairākus simtus metru platajām) smilšu sērēm, kas vējatplūdu laikā atklājas starp niedrāju un jūru. Ja jūra ir „normālā” līmenī, tad iešana jāturpina, vai nu brienot pa ūdeni, vai meklējot sausākus ceļus starp niedrājiem, bet tas daudzviet ir diezgan problemātiski. Jebkurā gadījumā, vasarā ir gana silts, lai šo posmu nobristu pa ūdeni „līdz celim”. Šajā gadījumā vienīgi vēlams uzvilkt kājās kādus apavus, jo ūdenī pie niedrājiem vietām ir daudz jūras zālēm apaugušu un noglumējušu slidenu dažāda lieluma akmeņu. Ja galīgi negribas brist, tad var iet pa piejūras mežu un meklēt vietējo zvejnieku un iedzīvotāju iemītas taciņas caur plašajiem niedrājiem, kas izvedīs līdz jūrai.

Ir dažas lietas, kas būtu jāzina, dodoties vērot putnus Vitrupes–Ainažu piekrastē. Pirmkārt, visa piekraste vai tās posmi atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās – Eiropas Savienības nozīmes putniem nozīmīgā vieta Latvijā „Piekraste no Salacgrīvas līdz Vitrupei”, Ziemeļvidzemes Biosfēras rezervāts, Randu pļavu dabas liegums.

Otrkārt, pludmali uz dienvidiem no Ainažiem niedrāja malā iecienījuši nūdisti. Tāpēc, ņemot vērā gan nūdisma, gan putnu vērošanas specifiku – vieni sauļojas un peldas kaili, otri lūkojas caur dažādām optiskām ierīcēm (binokļiem, teleskopiem, fototehniku), jābūt piesardzīgiem, lai nerastos nepatīkami pārpratumi un konflikti.

 

Sezonas un putni

Turpmāk uzskatīta daļa no Vitrupes–Ainažu jūrmalā novērotajām tipiskākajām un interesantākajām putnu sugām daudzu gadu garumā.

Pavasarī: Sāmsalas dižpīle, baltvēderis, platknābis, ķerra, kākaulis, melnā pīle, tumšā pīle, garknābja gaura, dzeltenknābja gārgale, melnais stārķis, lauku lija, zivju ērglis, purva piekūns, ūdensvistiņa, dumbrcālis, īsastes klijkaija, mazais ķīris, reņģu kaija, lielā polārkaija, lielais zīriņš, cekulzīriņš, melnais zīriņš, baltspārnu zīriņš, avozeta, jūras ķīvīte, Temminka šņibītis, gaišais šņibītis, dūņšņibītis, gugatnis, lietuvainis, tumšā tilbīte, lielā tilbīte, purva pūce, pupuķis, akmeņu čipste, pelēkā cielava, zilrīklīte.

Vasarā: melngalvas zoss, rudā dižpīle, Sāmsalas dižpīle, pelēkā pīle, garkaklis, cekulpīle, gaigala, mazā gaura, garknābja gaura, zivju gārnis, melnais stārķis, jūras ērglis, lielais piekūns, grieze, mazais ķīris, avozeta, jūras žagata, dzeltenais tārtiņš, jūras ķīvīte, lielais šņibītis, līkšņibītis, parastais šņibītis, dūņšņibītis, gugatnis, mērkaziņa, Temminka šņibītis, Šinca šņibītis, parastais šņibītis, līkšņibītis, melnā puskuitala, sarkanā puskuitala, lietuvainis, kuitala, tumšā tilbīte, lielā tilbīte, meža tilbīte, šaurknābja pūslītis, stepes čipste, dzeltenā cielava, zaļas ķauķītis, bārdzīlīte, ģirlicis.

Dūņšņibīši. Foto: O. Opermanis

Rudenī: mazais gulbis, ziemeļu gulbis, sējas zoss, melngalvas zoss, baltpieres zoss, parastā pūkpīle, laukirbe, lielais baltais gārnis, lauku lija, zvirbuļvanags, peļu klijāns, purva piekūns, ormanītis, sloka, akmeņtārtiņš, meža balodis, purva pūce, urālpūce, ausainā pūce, bikšainais apogs, pupuķis, zīdaste, zilrīklīte, bārdzīlīte, sniedze.

Ziemā: brūnkakla gārgale, melnkakla gārgale, zivju gārnis, lielā gaura, vistu vanags, vistilbe, pļavu čipste, sarkanrīklīte, bārdzīlīte, niedru stērste.

Šeit gan jāņem vērā, ka iepriekš ir minēta tikai daļa no sugām. Jo vairāk šo lielisko putnu vērošanas vietu vērotāji apmeklēs, jo vairāk interesantu un vietai jaunu sugu šeit konstatēs. Lai veicas!

 

Autora adrese: funtaputni@gmail.com