Latvijas Ornitoloģijas biedrība Starptautiskā putnu aizsardzības organizāciju savienība
 
In English    
 

--> visi

Žurnāls "Putni dabā"
 

Kur mēs šovasar ziemosim?

Klimata pārmaiņas apdraud Eiropas putnus

 

Šī gada 15. janvārī klajā nāca grāmata „Eiropas ligzdojošo putnu klimatiskais atlants”(„A Climatic Atlas of European Breeding Birds”), kurā aplūkota klimata pārmaiņu ietekme uz putnu izplatību Eiropā. Atlanta autori ir profesori Braiens Hantlijs (Brian Huntley) un Rīss Grīns (Rhys Green), kā arī doktori Ivonna Kolingema (Yvonne Collingham) un Stīvs Viliss (Steve Willis). Grāmatu publicējusi izdevniecība „Lynx Edicions” sadarbībā ar RSPB/BirdLife International un Daremas universitāti (Lielbritānija).

Katram, kuru interesē putni, ieteiktu nenobīties no grāmatas ļoti tehniskā noformējuma (tikai kartes un diagrammas, vienīgais attēls ar putnu – uz vāka) un palasīt šo grāmatu LOB bibliotēkā vai iegādāties internetā – „Lynx Edicions” interneta lapā https://www.hbw.com/. Šis raksts nebūs grāmatas recenzija, bet ieskats interesantākajos pētījuma rezultātos tiem, kuri pašu grāmatu varbūt nekad rokās nepaņems.

 

Izejas dati

Pētījumam par pamatu ņemti Eiropas ligzdojošo putnu atlanta (Hagemeijer, Blair 1997) dati par putnu izplatību, kas ievākti 20. gs. 80. gadu beigās, un meteoroloģiskie dati, kas apkopoti no dažādiem avotiem. Pašreizējais putnu izplatības areāls raksturots ar trim klimata raksturlielumiem – ziemas aukstumu, vasaras siltumu un ūdens pieejamību. Lai spriestu par 21. gs. beigās gaidāmajām klimata pārmaiņām, klimatiskā atlanta autori izmantojuši prognozi, kas paredz pasaules vidējās temperatūras paaugstināšanos par 3°C. Izmantojot modelēšanu, pētījuma autori prognozē, kur Eiropā 21. gadsimta beigās (2070.–2099. g.) būs katrai konkrētajai sugai piemēroti klimatiskie apstākļi.

 

Ko klimata pārmaiņas sola Eiropas putniem

Vienkāršākā atbilde – neko labu. Pētījums prognozē, ka bez tūlītējiem pasākumiem klimata pārmaiņu mazināšanai Eiropas putnu sugu izplatības areāli līdz gadsimta beigām pavirzīsies vidēji par 550 km uz ziemeļaustrumiem un samazināsies par piekto daļu. Dažu sugu pašreizējais un paredzamais ligzdošanas areāls vispār nepārklājas. Jāņem vērā, ka pētījumā prognozēts tikai tas, kurās teritorijās būs konkrētām putnu sugām piemērots klimats. Tas, vai sugas tiešām uz šiem apgabaliem pārcelsies, var būt atkarīgs no vairākiem faktoriem, piemēram, pašu putnu izplatīšanās spējas un piemērotu dzīvotņu pieejamības jaunajos klimatiski labvēlīgajos ligzdošanas apgabalos. Tas nozīmē, ka sugas, kuru pašreizējie un nākotnes areāli vispār nepārklājas, sliktākajā gadījumā var no Eiropas vienkārši izzust. Visapdraudētākās ir Eiropas ziemeļu apgabalu un dažas Pireneju pussalas sugas.

 

Kas notiks Latvijā

Pirmkārt, klimatiskā atlanta prognozes liecina par to, ka Latvijā kopējā putnu sugu daudzveidība samazināsies. Ņemot vērā tikai tās sugas, kuru izplatības pārmaiņu prognozes ir visticamākās, ir 28 sugas, kuras no Latvijas varētu izzust pavisam.

Salīdzinot abu Latvijas ligzdojošo putnu atlantu datus, var redzēt, ka baltirbes un melnkakla gārgales no Latvijas pašlaik ir gandrīz izzudušas. Klimatiskā atlanta rezultāti liek domāt, ka šīs sugas aiziet no Latvijas uz neatgriešanos. Klimata pārmaiņu rezultātā Latvija var kļūt pilnīgi nepiemērota arī sugām, kas šobrīd pie mums ir parastas, piemēram, plukšķim, mazajam svilpim, lakstīgalai un pat melnajam mušķērājam. Jāatzīmē, ka klimatiskais atlants prognozē pilnīgu izzušanu no Latvijas arī sugām, kuru skaits šobrīd palielinās – dzērvei un ziemeļu gulbim.

Stipri samazināsies vēl 22 sugu (piemēram, mazā ērgļa, rubeņa, slokas) izplatība Latvijā. Daudz retākas varētu kļūt arī mežirbes, kuru skaita samazināšanos rāda arī LOB organizētās ligzdojošo putnu uzskaites (A. Auniņš, nepublicēti dati). Vēl tālāk uz austrumiem varētu atkāpties urālpūce. Stipri samazināsies arī mazo mušķērāju, riekstrožu, zeltgalvīšu un vītīšu skaits.

Turpretī vismaz 17 putnu sugu skaits Latvijā varētu būtiski palielināties. Visā Latvijā varētu ligzdot plīvurpūces un bišu dzeņi. Pieaugtu arī cekulaino cīruļu, melnpieres čakstu un sārtgalvīšu skaits. Acīmredzot arī vidējo dzeņu dramatiskais skaita pieaugums pēdējās desmitgadēs varētu būt saistīts ar klimata pārmaiņām – klimatiskais atlants prognozē šīs sugas areāla pārvietošanos uz mūsu pusi. Viens no putniem, kura izplatība klimata ietekmē varētu palielināties ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā kopumā, ir pupuķis.

Vēl Latvijā varētu parādīties astoņas sugas, kuru līdz šim Latvijas kopējā sugu sarakstā nav. Klimatiskā atlanta prognozes mūs mierina ar to, ka, zaudējot "savas" lakstīgalas, to vietā iegūsim rietumu lakstīgalas (Luscinia megarhynchos). Dzeņu sugu atšķiršanu varētu apgrūtināt Sīrijas dzeņu (Dendrocopos syriacus) parādīšanās. Vēl lielākas sugu noteikšanas problēmas putnu vērotājiem sagādās īspirkstu mizložņas (Certhia brachydactyla) izplatīšanās Latvijā. Kurzemes pusē kādam varbūt izdosies novērot Alpu svīri (Apus melba).

Pēc pēdējo divu rindkopu izlasīšanas varbūt kādam putnotājam sāk mirdzēt acis, domājot par visiem brīnumiem, ko mēs Latvijā varētu sagaidīt – bišu dzeņi, plīvurpūces! Tomēr pārsteidzīgam priekam nav iemesla. Pirmkārt, to var pamatot ar vienkāršu matemātiku. Gatavojot šo rakstu, atlasīju tās 74 sugas, kuru pārmaiņu prognozes ir visticamākās un kuras Latvijā ir vai varētu būt sastopamas. No šīm 74 sugām 49 gaidāmas negatīvas tendences (izzušana vai izplatības samazināšanās) un tikai 25 sugām gaidāma sastopamības palielināšanās. Vienkāršojot – sugu, kam būs slikti, ir divreiz vairāk nekā sugu, kam būs labi.

Otrkārt, jāatceras, ka klimatiskajā atlantā prognozēts tikai tas, kurās teritorijās būs attiecīgajām sugām piemērots klimats. Tas nenozīmē, ka putni tiešām šajās vietās būs sastopami. Svarīgs faktors ir pašu putnu izplatīšanās spēja – ja klimats mainās ātrāk, nekā putni spēj izplatīties, putni var izzust no nepiemērotajām vietām, bet nepaspēt apgūt piemērotās. Turklāt klimats ir tikai viens no putnus ietekmējošiem faktoriem. Ļoti svarīgs faktors ir arī piemērotas dzīvotnes – ja līdz gadsimta beigām Latvijā (vai jebkur „pa ceļam” uz Latviju) Sīrijas dzeņiem nebūs piemērotu koku ligzdošanai, šo dzeņu pie mums nebūs pat tad, ja klimats būs piemērots.

Turklāt jāņem vērā, ka klimatiskajā atlantā apskatīta tikai Eiropa, taču gājputniem vismaz tikpat svarīgi ir arī apstākļi ziemošanas vietās un ceļā uz tām. Piemēram, Eiropas pupuķu ziemošanas vietas atrodas Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras tuksneša, kas arvien vairāk izplešas. Ja pasliktināsies stāvoklis Āfrikā vai ceļš atpakaļ uz ligzdošanas vietām kļūs pupuķim par grūtu, tad arī ļoti labvēlīgs klimats Eiropā nepalīdzēs pupuķu izdzīvošanai.

 

Melnā mušķērāja pašreizējā izplatība Eiropā (augšā) un iespējamā izplatība 21. gs. beigās (apakšā).

Zili kvadrāti - suga sastopama, dzelteni kvadrāti - suga nav sastopama. Pārējās teritorijas nav analizētas.

 

Ko darīt

Varbūt daļai lasītāju tagad nolaidīsies rokas – klimats taču ir kaut kas tik liels un nekontrolējams! Kāda jēga ierīkot mikroliegumus medņiem, ja pēc nepilniem simt gadiem medņu Latvijā vairs gandrīz nebūs? Kāda nozīme putnu aizsardzībai kā tādai, ja pat parastām sugām drīzumā draud pilnīga izzušana?

Pirmkārt, jāatceras, ka viss klimatiskais atlants balstīts uz prognozēm, kas ir tikai skaitļi datorā – gara „kā būtu, ja būtu” virkne. Protams, ar zināmu, statistiski aprēķināmu varbūtību viss var notikt tieši tā, kā grāmatā prognozēts. Bet pastāv arī iespēja, ka viss var norisināties pilnīgi citādi. Sākot jau ar tām pašām klimata pārmaiņām – nedaudz mainot iespējamo klimata pārmaiņu scenāriju, Sīrijas dzeņa gadsimta beigu areāla rietumu robeža pārbīdās uz Krieviju un Baltkrieviju, bet Latvija kļūst šai sugai nepiemērota.

Ja tomēr viss notiktu pēc klimatiskajā atlantā iezīmētā scenārija, putnu aizsardzībai joprojām ir būtiska loma. Īpaši jādomā par putnu dzīvesvietu aizsardzību ne tikai aizsargājamās dabas teritorijās, bet arī ārpus tām. Mums jārūpējas par to, lai putnu populācijas būtu dzīvotspējīgas un tām būtu vieglāk pārciest gaidāmās pārmaiņas un pārcelties uz piemērotākiem apgabaliem. Latvijā jāsaglabā neskartas dabas teritorijas, lai tiem putniem, kas pie mums ieceļos, būtu, kur apmesties. Ļoti daudz ir mūsu pašu rokās. Varbūt laikus sapratīsim, ka, braucot ar tramvaju, nevis ar savu auto un šķirojot atkritumus, varam pasargāt lakstīgalas.

 

Pēc Eiropas ligzdojošo putnu klimatiskā atlanta sagatavojis

Viesturs Ķerus

 

Literatūra

  • Hagemeijer W.J.M., Blair M.J. (eds.) 1997. The EBCC Atlas of European Breeding Birds: Their Distribution and Abundance. London: T&AD Poyser.