Latvijas Ornitoloģijas biedrība Starptautiskā putnu aizsardzības organizāciju savienība
 
In English    
 

--> visi

Žurnāls "Putni dabā"
 

Otrais Igaunijas ligzdojošo putnu atlants

 

Jaanus Elts

Igaunijas Ornitoloģijas biedrība, P.O. Box 227, 50002 Tartu, Igaunija; Jaanus.Elts@eoy.ee

 

Pirmais atlants

Pirmajam Igaunijas ligzdojošo putnu atlantam 365 novērotāji vāca datus no 1977. līdz 1982. gadam. Atlantā tika publicēta informācija par 220 ligzdojošām putnu sugām 567 kvadrātos (10x10 km). Katras sugas izplatības kartē bija kvadrāti ar iespējamu, ticamu un pierādītu ligzdošanu, taču nekādi skaitliski dati par populāciju lielumiem netika vākti (Renno 1993).

 

Otrais atlants

Igaunijas Ornitoloģijas biedrība 2003. gadā uzsāka jauna ligzdojošo putnu atlanta veidošanu, jo bija nepieciešama svaiga informācija par ligzdojošo putnu sugu izplatību un skaitu. Tika izveidota Atlanta darba grupa, kas sastāv no astoņiem locekļiem, un tās koordinators ir šo rindu autors. Atlanta lauka darbi turpināsies līdz 2007. gadam, taču, iespējams, vēl arī 2008. gadā.

Dati par ligzdojošiem putniem tiek vākti 5x5 km kvadrātos (UTM tīkls). Pavisam Igaunijā ir 2093 šādu kvadrātu, no tiem 602 nepilni (jūras piekrastē, salās, pie valsts robežas). Galvenais darba mērķis ir visos kvadrātos konstatēt tur ligzdojošās putnu sugas, bet retākām sugām dot arī skaita vērtējumu katrā kvadrātā, to atrašanas vietas atzīmējot kartēs. Apsekojamos kvadrātus iespējams izvēlēties internetā, atlanta mājas lapā www.eoy.ee/atlas.

Lai abu atlantu datus būtu iespējams salīdzināt, metodika ir vienāda, tikai otrajā atlantā informācija būs četras reizes precīzāka. Šobrīd notiek arī pirmā atlanta datu ievadīšana datorā, lai sugu izplatības salīdzinājumu varētu veikt ātrāk un vienkāršāk.

Papildus, lai varētu novērtēt arī ligzdojošo putnu blīvumu, putni tiek skaitīti 120 nejauši izvēlētos kvadrātu transektos. Pirmo gadu pieredze tomēr rāda, ka brīvprātīgo novērotāju sniegtie skaita vērtējumi lielākoties ir stipri neprecīzi.

Katrs novērotājs vienam kvadrātam saņem divas kartes (1:20 000 mērogā) un divas anketas. Viens komplekts tiek sūtīts atpakaļ koordinatoram, bet otrs paliek novērotājam. Reto sugu novērojumus precīzi jāatzīmē kartē.

 

Pašreizējie rezultāti

Līdz 2006. gada beigām 616 novērotāji bija reģistrējuši 81 123 novērojumus, nosedzot 1527 UTM kvadrātus (73% no visiem, sk. 1. attēlu).

1. attēls. Kvadrātos reģistrēto putnu sugu skaits līdz 2006. gada beigām (pelēks: 1-50, zaļš: 51-70, sarkans: 71-90, brūns: > 90).

 

Saskaņā ar pēdējo Igaunijas putnu sarakstu (Elts et.al 2003) Igaunijā regulāri ligzdo 207 putnu sugas. Atlanta datu bāzē ir reģistrētas 226 sugas, taču sešas no tām (melnā klija Milvus milvus, lielais piekūns Falco peregrinus, cekulcīrulis Galerida cristata, melnpieres čakste Lanius minor, zīdaste Bombycilla garrulus un blāvais ķauķis Hippolais pallida) kā neligzdotāji.

 

1. tabula. Kvadrātos reģistrēto sugu skaits.

Ligzdojošo putnu sugu skaits Kvadrātu skaits
0 566
1-50 1027
51-70  233
71-90 176
>90 91

 

2. tabula. Desmit visizplatītākās putnu sugas Latvijā (Ķerus, Račinskis 2004) un Igaunijā (pēc kvadrātu skaita, kuros konstatētas).

Igaunija, pirmais atlants Igaunija, otrais atlants, līdz 31.12.2006 Latvija, otrais atlants
1. Baltā cielava 1. Žubīte 1. Žubīte
2. Lauku cīrulis 2. Vītītis 2. Čuņčiņš
3. Mājas strazds 3. Čuņčiņš 3. Melnais mežastrazds
4. Žubīte 4. Baltā cielava 4. Baltā cielava
5. Vītītis 5. Melnais mežastrazds 5. Dzeltenā stērste
6. Pelēkā vārna 6. Lielā zīlīte 6. Lielā zīlīte
7. Ķīvīte 7. Bezdelīga  7. Lauku cīrulis
8. Meža pīle 8. Lauku cīrulis 8. Bezdelīga
9. Lielā zīlīte 9. Brūnspārnu ķauķis 9. Sarkanrīklīte
10. Bezdelīga 10. Koku čipste 10. Brūnspārnu ķauķis

 

Šobrīd Igaunijas Ornitoloģijas biedrības mājas lapā www.eoy.ee/atlas igauņu valodā interesentiem ir iespējams izveidot gan sugu izplatības, gan vispārējas pārskata kartes (piemēram, cik sugu kvadrātā reģistrēts vai cik novērotāju vāc datus kādā kvadrātā), taču drīz būs pieejama arī angliskā versija.

 

Literatūra

Elts J., Kuresoo A., Leibak E., Leito A., Lilleleht V., Luigujõe L., Lõhmus A., Mägi E. & Ots M. 2003. Eesti lindude staatus, pesitsusaegne ja talvine arvukus 1998-2002. – Hirundo 16: 58–83.

Ķerus V., Račinskis E. 2004. Atlants beidzies, darbs turpinās – pirmie rezultāti pēc pēdējās sezonas. – Putni dabā 14.4: 2–9.

Renno O. (Ed.) 1993. Eesti haudelindude levikuatlas (Igaunijas putnu atlants). Tallinn, Valgus (ar kopsavilkumu angļu val.).

 

Ja jums ir interese un iespējas piedalīties Igaunijas atlanta datu vākšanā, sazinieties ar raksta autoru! Ir ne mazums kvadrātu pie Latvijas robežas un arī Igaunijas vidienē, kuri līdz šim vēl nav izpētīti. Jums ir iespēja palīdzēt kaimiņiem, kā arī iepazīt Igauniju un tās putnus!