Latvijas Ornitoloģijas biedrība Starptautiskā putnu aizsardzības organizāciju savienība
 
In English    
 

--> visi

Žurnāls "Putni dabā"
 

Dvietes paliene

 

Putniem nozīmīgā vieta (PNV) un dabas parks ”Dvietes paliene” atrodas uz ziemeļiem no Ilūkstes pilsētas, Daugavpils rajona ZR malā, Daugavas kreisajā krastā. Administratīvi – Daugavpils rajona Dvietes pagastā un Ilūkstes novadā (neliela daļa arī Jēkabpils rajona Rubenes pagastā). It kā tālu, taču apmeklēt ir vērts – ja būsit pareizajā laikā, tādu ūdensputnu bagātību citur Latvijā neieraudzīsit!

Kā jau rāda nosaukums, teritorijas galvenā iezīme ir palienes – Dvietes un Ilūkstes upju lejteces. Jāpiebilst, ka Dvietē šajā teritorijā ietek arī vairākas mazākas upītes, piemēram, Viesīte, Plepovka, Kaņupīte un Juzīne. Upīšu nosaukums tām piederas visu gadu, izņemot pavasari. Sākot kust sniegam un sakustoties ledum Daugavā, tās appludina plašus klajumus, un visu teritoriju gribas nodēvēt vismaz par nepārredzami plašu ezeru. Lielu artavu applūšanā sniedz Daugavas ūdeņi. Šajā posmā palu ūdeņi no Baltkrievijas nespēj aiztecēt pietiekami ātri un krasti pārplūst. Ja Daugavā (pie Glaudānu salas, vai zemāk – pie Līvāniem, Jēkabpils vai Pļaviņām) veidojas ledus sastrēgumi, applūst milzīgas teritorijas. Palu ūdeņi tad atrod zemākās vietas un mazās upes piepeši sāk tecēt uz augšu... Protams, ne katru pavasari plūdi ir tik izteikti, taču kaut kas applūst vienmēr.

Kopumā teritorija ir visai smilšaina un pauguraina, ar lielām ieplakām ap upītēm un grāvjiem. Mežiņi ir mazi un novietoti pauguros un to nogāzēs – pārsvarā melnalkšņi un bērzi. Mājas cilvēki jau izsenis cēluši uzkalniņos un mācējuši sadzīvot ar plūdiem. Nereti arī tagad var ieraudzīt laivu stāvam mājas pagalmā – gan jau lielākos plūdos noder, lai aizkļūtu uz ārpasauli. Lielākā apdzīvotā vieta teritorijā ir Dviete. Vēl teritorija ietver divus ezerus – Skuķu un Dvietes. Dvietes upe tiem abiem tek cauri. Līdz ar to tie abi ir palieņu ezeri, kas pavasaros un dažkārt arī vasarā pārplūst.

1998. gadā Dvietes paliene tika iekļauta PNV sarakstā. Īpaši aizsargājama dabas teritorija (dabas parks) šeit izveidota 2004. gadā un par galveno pamatojumu kalpoja caurceļojošo ūdensputnu skaits pavasarī un lielais ligzdojošo griežu blīvums. Zosu pavasaros šeit ir daudz - lielākais novēroto putnu skaits pārsniedz 15 000. Netrūkst arī citu retu un aizsargājamu putnu.

 

Pali un plūdi ar vērienu

Atceros savu braucienu uz Dvieti 2004. gada marta beigās. Braucu pa šoseju Rīga-Daugavpils un biju plānojis šķērsot Daugavu pa apvedceļu pirms Daugavpils. Taču tur – šoseja (liels, asfaltēts ceļš aiz tilta) pārplūdusi, policijas patruļa priekšā un nelaiž pāri. Citas iespējas nav, jābrauc caur Daugavpili (taču tur priekšā vēl lielāki brīnumi; izrādās, applūdis Daugavpils cietums un cietumnieki pamukuši. Katrā ceļu krustojumā mani sagaidīja policijas patruļas un ar interesi pārbaudīja mašīnas saturu. Stāsti nu, ka brauc zosis skatīties!). Dvietē nonācu pa apvedceļiem, bet arī šeit mani sagaidīja pārsteigumi. Nepietika ar to, ka visas palienes kā viens liels ezers un zosis sapulcējušās nesaskatāmā attālumā pašā vidienē (skaitīšana pa tūkstošiem – viens pulciņš, otrs...). Visi mazie ceļi pārplūduši. Dvietes upes šķērsojumā starp Doļnaju un Dvieti vietējie iedzīvotāji pa ceļu neiesaka braukt (”būšot kā tajā gadā, kad kāda mašīna...”).

Skats uz applūdušo Dvietes palieni 2005. gada 17. maijā un tā pati vieta 23. jūnijā. Foto: E. Račinskis

Spilgtākā atmiņa bija Viesītes upes pārplūduma šķērsošana uz Dvietes-Bebrenes ceļa. Iespējams, mans auto bija viens no pēdējiem tajā pavasarī, kam te izdevās izbraukt, krītot izskalojumos, straumē sagriežoties un salonā ieplūstot ūdenim. Mazā un taisnotā upīte bija sajutusies kā nopietna straume, atradusi pati savu ceļu caur mežu. Vēlāk pavasarī ceļš bija slēgts. Intereses pēc vēlāk aizgāju apskatīties – un ieraudzīju līdz 2 m dziļus izskalojumus, savukārt ceļa grants atradās pāris simts metrus no ceļa mežā.

Apmeklētājiem jārēķinās ar pārplūdušiem (vai mazākais – neizbraucami dubļainiem) ceļiem un negaidītiem pārsteigumiem. Ja ierodaties ūdens celšanās laikā, piedomājiet kur atstājat auto!

 

Nokļūšana un vērošana pa ceļam

No Daugavas labā krasta Dvietes palienē iesaku ierasties pa šoseju A6 (Rīga-Daugavpils). Atpakaļceļam, novērtējot applūdumus un vietējo ceļu izbraucamību, var izvēlēties arī citu maršrutu. Jau šosejas malā ir vairākas apskatāmas vietas. Es parasti apstājos netālu no Jēkabpils un Daugavpils rajonu robežas, kur Daugava atrodas tuvu ceļam. Šeit upē ir mazas saliņas un gandrīz vienmēr tieku atalgots ar gulbjiem un gaurām. Tuvojoties Nīcgalei, parādās zosis. Tās jau ir ”Dvietes zosis” – vienas lido baroties uz apkārtnes laukiem, citas startē tālākiem pārlidojumiem. Katrā ziņā, ir vērts pārlūkot šosejai tuvākos klajumus – nereti ieraudzīsiet kādu zosu baru atpūšamies. Šosejas tuvumā esošus vaļējus ūdeņus (lāmas tīrumos, pārplūdumus Daugavas krastos) pārskatīt ir vēl vērtīgāk. Tikai neaizraujieties – Dviete vēl ir priekšā!

Nesasniedzot Daugavpili, ir tilts pār Daugavu (kartēs šoseja A14). Ceļš aizved uz Sventi, bet uzreiz aiz Daugavas šķērsojuma jau ir zemes ceļš Ilūkstes virzienā – visbiežāk pavasaros abās pusēs tam ir pārplūdumi, pilni ar putniem, bet ceļš braucams labi. Lai gan līdz dabas parkam vēl ir pārdesmit kilometru, arī šeit var būt redzami daudzi ūdensputni. Zosis, pīles, Daugavas malā – gauras. Ik pa gabaliņam kāds mazo gauru pārītis.

Iespējams turpināt ceļu arī Sventes virzienā – pāris kilometru aiz Ilūkstes ceļa, tieši pirms meža, ir dziļa ieplaka, kas parasti ir pārplūdusi un putniem īpaši tīkama (pēc kartēm spriežot, saistīta ar Pališķes upīti jeb Zaķu grāvi). 2006. gada 14. aprīlī, piebraucis šai vietai, aiz satraukuma sāku raustīt valodu... Ap 200 gulbju (vairākums no tiem – mazie gulbji), nepilns tūkstotis zosu un gandrīz visas Latvijā sastopamās pīļu sugas. Pa šoseju nemitīgi ”vālē” smagie auto, bet zosis mierīgi barojas nepilnu 50 m attālumā. Beigās sapratām, kāpēc tāda ”civilizācijas mīlestība”. Izrādās, apkārtnē uzturas vairāki jūras ērgļi, kas labprāt pamielotos, bet viņiem bail no automašīnu satiksmes. Tādēļ visi putni sapulcējušies pie šosejas – šeit neviens nebrūk virsū... Un, turpinot braukt pa asfaltēto ceļu, nonākam Ilūkstē.

Atpakaļceļam iesaku izvēlēties citu ceļu – pa Daugavas kreiso krastu, Jēkabpils vai Neretas un Vecumnieku virzienā. Izcili dabas skati vai negaidīti zosu un gulbju bari jūs sagaida, ja mēģināsiet braukt gar Daugavu (uzreiz no Dvietes caur mežu Dunavas virzienā). Tiesa, šis ceļš bieži ir pārplūdis. Braukšanai ērtāks ir ceļš caur Bebreni un Zasas virzienā. Šeit ir viena vieta, kurai noteikti vērts veltīt laiku – turpat pie šosejas. Aiz Biržiem, Jēkabpils virzienā, kur kartēs rakstīts vārds „Dolomīts” uz A no šosejas gandrīz vienmēr izveidojušies pārplūdumi (ar krūmainām grāvju malām, bet pagaidām vēl klaji). Dažkārt šeit ir tāda kā „mazā Dviete” – gulbju simti un zosu tūkstoši.

 

Putnu vērošana

Pirmo reizi Dvietē nonācu 2002. gadā. Ierados naktī, sagaidīju gaismu uz tilta pār Dvieti upes lejtecē, un jau nepieklājīgi agrā rīta stundā aiz sajūsmas zvanīju Edmundam Račinskim, kura rīkojumā te biju Emerald projekta ekspedīcijā – tūkstošiem zosu... Zosis bija visur, un es nespēju aptvert – kur braukt, kā skaitīt.

Turpmākajos gados sev ieviesu īpašu maršrutu. Sāku no Ilūkstes, izbraucot caur Doļnajas ciemu. Šeit paveras skats uz Ilūkstes upes palieni. Lai gan ir vilinoši piebrist tuvāk, tas nav tā vērts – labāk visu pārskatīt ar teleskopu no paugura virsotnes. Zosis, pīles, gulbji, gauras, dažādi bridēji... Augsta ūdens līmeņa gadījumā šeit ir vērts pabūt ilgāk – kāds interesants putns var izpeldēt no iepriekš nepārskatītas vietas. No atsevišķām vietām var labi pārskatīt arī Janopoles laukus 3 km attālumā (sugas atšķirt grūti, taču vismaz var saprast, uz kurieni jābrauc). Lai cik vilinoši ir no šīs puses tuvoties pamanītajiem zosu bariem (ceļš caur ”Zamečku”), to vēlams darīt vēlāk - visticamāk, dienas laikā traucējumu dēļ lielie zosu bari tāpat mainīs savu atrašanās vietu un šī ir pati klusākā maliņa – te zosis var netraucēti baroties un atpūsties.

Sējas zosis Anser fabalis. Foto: A. Avotiņš

Tālāk asfaltēts ceļš ved uz Dvietes ciemu. Pie ”Timšāniem” ir vērts paskatīties uz abām pusēm. Savukārt pirms ”Dimperānu sila” mašīna jāatstāj malā un pašam jāpastaigā pa ceļu. Visās (!) apmeklējumu reizēs mani šeit sagaidījis baltmugurdzenis. Gar Dvieti paveras plaši ūdens applūdumi Daugavas virzienā. Skatoties ar teleskopu, tālumā var pamanīt visādus brīnumus (pat neņemot vērā jau tik pierastās zosis un gulbjus). Piemēram, kādu agrīnu zivju ērgli vai melno stārķi. Šeit var vērot arī tik neticamo upes virziena maiņu – parasti Dviete pa šeit ieliktajām caurtekām plūst pretējā virzienā! Brīžiem caurteku diametrs ir par mazu un ūdeņi teju, teju grasās plūst pār ceļu.

Tālāk var doties uz Dvieti. Vasarā tur no ūdens nav ne miņas un aplokos rāmi ganās govis, zemīte aparta. Taču pavasaros – milzīgs ūdensbaseins starp ciemu, Krapānišķiem un Azarmali. Viena no vislabākajām putnu vērošanas vietām, īpaši, ja mašīnu apstādināt pie ābeļdārza Krapānišķu apkārtnē. Pavasaros gandrīz vienmēr redzamas zosis (tieši šeit novērotas retās sarkankakla zosis), nereti pilns pīļu spektrs un galvenais – neviens putns nesatraucas, ja rosāties blakus ceļam.

Tālāk gaida pati galvenā vieta – Dvietes lejtece un Janopoles lauki. Lielos plūdos ceļš ir pārplūdis un putnus var skatītes tikai no ”Kolna Poļvarkas”. Bet, ja iespējams, kaut kājām jādodas uz Janopoli, un ap uzkalniņu ar mājām jānoiet aplis. Atceros, kā ”Vainagu” mājas saimnieks izmisis sūdzējās (šeit cenzēts tulkojums valsts valodā), ka ”nevarot pat tačkā priekš govs pagalma vidū sienu atstāt. Zosis atnākot rīta gaismiņā un visu izraustot”. Traki, vai ne? Pa vidu ūdensputniem var vērot jūras ērgļus un citus plēsīgos putnus.

Ja ceļi nav pārplūduši, iesaku braukt gar ”Sosnauku” un ”Pristaņas” virzienā. Pat sausā pavasarī ceļi vieglajam auto ir grūti izbraucami, taču iespējams tas ir. Un ir vērts – fotoaparātu vēlams turēt ”kaujas” gatavībā. Labs piedzīvojums ir arī brišana pa arumiem pamanīta zosu bara virzienā Ilūkstes upes krastos vai mazo gauru vērošana Daugavā (kad vietējie maluzvejnieki sāk rādīt draudīgas zīmes).

Tālākais ceļš ved pa Dvietes upes kreiso krastu uz augšu (sanāk izmest līkumu un atgriezties atpakaļ Dvietē, un tad pa zemes ceļu Bebrenes virzienā). Pirmais iebrauciens noteikti Azarmales virzienā uz Dvietes ezeru. Juzīnes upes pārplūdumos parasti sēž zosis.... Dvietes un Skuķu ezeri pavasarī ne pārāk putniem bagāti, drīzāk interesi jāpievērš to malām, jāklausās sila cīruļi un jāpriecājas par pavasari.

Pirms Bebrenes labākais novērošanas punkts ir tilts pār Dvieti; vērts apskatīt arī vietu, kas kartēs nodēvēta par Putnu salu.

Andris Avotiņš, andris.avotins@teici.gov.lv

 

 

Dvietes palienes gadskārtu ritms

Lai arī Dvietes palienes īstenais uznāciens patiešām ir pavasara palu laiks, tomēr arī pārējās sezonas ir interesantas šajā ainaviskajā Augšzemes novadā.

Dažu gadu ilgstoša lietus laikā paliene pārplūst arī vasaras beigās vai rudenī, bet citkārt strauji atkušņi izraisa lielus palus jau janvārī vai februārī. Protams, ka putnu vērošana būs atkarīga no katras sezonas īpatnībām, bet ainavisko daudzveidību te var baudīt ikvienā gadalaikā. Ne jau velti Dvietes paliene ar satekupēm ir starp lielākajām pārplūstošajām palieņu pļavu platībām Eiropā. Pēdējo pāris gadu laikā, darbojoties Latvijas Dabas fonda īstenotajā projektā „Palieņu pļavu atjaunošana”, Dvietes palienē nācies būt vismaz duci reižu un dažādās sezonās un ikreiz arī bijis interesanti.

 

Vasaras nakšu skanējums

Vasaras naktīs Dvietes palienē sanācis vērot putnus visvairāk. Kopā ar Jāni Reihmani jau vairākkārt esam pārstaigājuši visas atklātās pļavu platības dabas parka teritorijā naktsputnu uzskaišu laikā. Mērķis šīm uzskaitēm – pierādīt, ka krūmu ciršana un palieņu pļavu atjaunošana veicina īpaši reto pļavu putnu sugu ligzdošanas apstākļus.

Citkārt brienot pat pa divmetrīgu zāli, smaržīgās vasaras naktis pieskandinās ar daudzskaitlīgām griežu balsīm, kuras te ligzdo lielā skaitā - kopā dabas parkā uzskaitīti ap 100 griežu tēviņu. Jauks pārsteigums bija kādā pēcjāņu naktī, kad nelielā pārplūdušā pļavā Dvietes upes labajā krastā dzirdēju vienlaicīgi septiņu ormanīšu balsis – un tas viss no viena punkta! Nakts Ilūkstes un Dvietes upju satekas apvidū ļauj saklausīt arī dumbrcāļa brēcienus. Reizēm dzirdamas arī paipalas un laukirbes, kā arī īpatnējie prīkšķu saucieni vai pie ārkārtējas veiksmes var noraudzīties purva pūces elegantajā lidojumā. Daudzu „blējošu” mērkaziņu ielenkumā drošā vietā atrodas Dvietes privilēģija – viens no lielākajiem Latvijas ķikutu riestiem. Lielā daudzumā visur dzirdami upes un kārklu ķauķi, lakstīgalas, bet retāk pa kādam krūmu ķauķim.

Dienas laikā gandrīz katrreiz kādā ceļmalā izdodas sastapt laukirbju dižģimenes, bet palienē barojas vairāki mazie ērgļi vai dažkārt melnais stārķis. Īpaša vieta ir ūdensaugiem bagātais Skuķu ezers, kur var paveikties sastapt baltspārnu zīriņus un dažādas citas grūtāk novērojamas putnu sugas. Pastāv iespēja meklēt zilrīklīti ligzdojam, lai arī novērota viņa šeit tikai maija mēnesī. Greznās Dvietes baznīcas tuvumā esošo nelielo dīķi iecienījušas ūdensvistiņas, bet tuvāk Daugavai nav brīnums sastapt arī jūrasžagatu.

Foto: E. Račinskis

 

Rudens lapkritis un ziemas stingums

Dvietes palienes ainaviskums rudenī ir pārsteidzošs, ko sagādā Augšzemes augstienes pārskatāmība. Agrā rudenī te nācies novērot balto gārni, vēlāk arī lielus dzērvju barus. Pirms aizlidošanas te pulcējas balto stārķu pūļi. Atkarībā no slapjuma daudzuma – reizēm vērojami arī dažādi bridējputni. Var skatīt pārlidojošās zosis, taču rudens putnu migrācija ir vairāk izkliedēta un nekoncentrējas kādā noteiktā vietā. Galvenā šīs vietas vērtība ir pļavas un ūdens, kāpēc arī nav brīnums, ka ziemā šo vietu pārņem cieņas pilns stingums. Aizsalušā Skuķu ezera krastos klaudzina kāds baltmugurdzenis, Dvietes parkā skaļāk uzvedas , starp sniegiem un šķūņiem klaiņo laukirbju bariņi. Taču gan ziemā, gan citkārt apskates vērtas ir savvaļas zirgu un Augšezmes (Highlander) govju ganības Bebrenes pusē. Bebrenē meklējama Akmeņupītes dabas taka, kur neliels stends veltīts parastākajām putnu sugām, kas tur sastopamas.

 

Andris Klepers, Andris.klepers@ldf.lv