Latvijas Ornitoloģijas biedrība Starptautiskā putnu aizsardzības organizāciju savienība
 
In English    
 

--> visi

Žurnāls "Putni dabā"
 

Latvijas vides aizsardzības fondam 10 gadu

 

Ar Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijas direktori Sandru Bērziņu

 sarunājās Elīna Gulbe un Ilze Štrausa

 

2006. gada septembrī aprit 10 gadu, kopš darbu uzsācis Latvijas vides aizsardzības fonds (LVAF), kura līdzekļi ļāvuši veikt daudzus putnu izpētes un aizsardzības projektus Latvijā.

 

Projekti

LVAF administrācijas direktore Sandra Bērziņa 23.06.2006.

Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas projekti ir tikai viena no fonda atbalstītajām jomām. LVAF nodarbojas ar valsts līdzekļu sadali ļoti dažādu vides aizsardzības pasākumu īstenošanai – vides izglītībā, gaisa, ūdeņu, augšņu un grunts aizsardzībā, atkritumu saimniecībā u.c.

Daudzi LVAF atbalstītie projekti – tādi kā attīrīšanas iekārtu būve, katlu māju rekonstrukcija pārejai uz videi draudzīgāku kurināmo u.tml. – ir ne sevišķi atraktīvas, bet praktiskas lietas, kuru efekts ir reāls un jūtams. Saistošākas, atraktīvākas darbības, bet ne tik ”taustāmas”, ir, piemēram, izglītības projekti, kas kopumā ir vislielākā LVAF finansēto projektu daļa. To skaitā, piemēram, ir arī Latvijas Bērnu fonda rīkotās nometnes bērniem ar īpašām vajadzībām – ārkārtīgi jaukas nometnes, kurās šiem bērniem ir iespēja būt dabā, mācīties, nodarboties un baudīt daudz ko, kas viņiem varbūt ikdienā liegts. Manuprāt, tā ir viena no jaukākajām LVAF atbalstītajām lietām, varētu teikt – fonda ”sirdslieta”.

Kā biologam man, neapšaubāmi, ļoti patīk sugu aizsardzības projekti. Paskatoties atpakaļ uz LVAF darbības 10 gadiem, atbalstītu sugu aizsardzības projektu bijis ļoti daudz. Ir skaisti projekti – piemēram, ziemeļu gulbju aizsardzība (Latvijas Dabas muzeja projekts) un zaļo vārnu izpēte un aizsardzība (LOB projekts). Zaļo vārnu gan redzējis retais, taču zināt zina – Latvijai neraksturīgi krāšņs, apdraudēts putns. Ir interesanti projekti – tādu sugu aizsardzībai kā upespērlenes vai, piemēram, airvaboles, kas ir šaura kukaiņu grupa, dabā gandrīz nemanāmas, un cilvēki par tām maz zina. Bet šīs sugas ir tikpat būtiskas kā tās, ko visi redz un pazīst.

No putnu projektiem man visvairāk prātā palikusi mākslīgo ligzdu izlikšana ērgļiem Teiču purvā (Teiču dabas rezervāta projekts). Bija iespēja redzēt, kā šo darbu veic, paceļot un stiprinot ligzdu pamatnes koku galos. Un ļoti patīkami, ka darbam ir arī iespaidīgs rezultāts – ērgļi sākuši izmantot mākslīgās ligzdas un ligzdotāju koncentrācija Teičos tagad kļuvusi daudz lielāka.

 

Aizkulises...

...saistītas ar lieliem daudzumiem papīra. Viss sākas ar projekta pieteikuma dokumentu iesniegšanu, kad fondā izziņots projektu konkurss attiecīgajā sadaļā (piemēram, dabas aizsardzības un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā), kurā projektu atbalstam paredzēta noteikta summa. Pieteikumus izvērtē LVAF konsultatīvā padome, un lēmumu projektu atbalstīt vai neatbalstīt pieņem LVAF padome. Ja projekts atbalstīts, ar projekta veicēju slēdz līgumu un par naudas izmantojumu gaida detalizētus pārskatus.

Var teikt, ka pati esmu bijusi projektiem ”abās pusēs”. Pēdējos divarpus gadus darbojos LVAF, bet vēl līdz tam pati gan rakstīju, gan pieteicu projektus. Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā no LVAF saņēmām līdzekļus lihenoindikācijas pētījumiem, rezervāta administrācijas ēkas būvei un citiem projektiem. Projektus piesakot, šķiet – labi, nauda projektam dabūta, nu varam strādāt, bet pienāk brīdis, kad jāraksta pārskati... Tagad, kad esmu ”otrā pusē”, redzu, cik ļoti būtiski ir pārskati. Un ar tiem nav viegli nevienam – ne mums fondā, kam jāformulē, kādām jābūt pieteikumu un pārskatu formām, lai maksimāli veicinātu fonda atbalstīto projektu kvalitāti, ne iesniedzējiem – sagatavot pārskatus tā, lai tajos patiešām viss būtu atspoguļots.

LVAF konsultatīvajā padomē ietilpst ar vides aizsardzību saistīto nevalstisko organizāciju u.c. pārstāvji (šobrīd – ap 30). Vajadzības gadījumā projektu pieteikumu izvērtēšanā tiek lūgts papildu ekspertu viedoklis.

Mani ļoti priecē mūsu konsultatīvā padome. Ne visur, bet daudzviet šīs padomes ir formāli veidojumi – cilvēki sanāk kopā, noklausās ziņojumus un formāli nobalso. Bet mūsu konsultatīvā padome ir fondam ļoti jūtams atbalsts, līdztekus – arī fonda cilvēciskā saikne ar projektu iesniedzējiem, jo vajadzības gadījumā saistās ar tiem, lai labāk izprastu iesniegto projektu jēgu. Mūsu konsultatīvā padome ļoti nopietni izskata projektu pieteikumus, nereti strādājot līdz vēlai naktij, turklāt, darot to par velti.

 

Mainīgs fonds mainīgos laikos

Desmit gadu ir ilgs posms jebkuras iestādes pastāvēšanā tik mainīgos laikos kā tie, kuros dzīvojam...

LVAF vēsture ir raiba. Savu darbību tas uzsāka kā fonds, kas apsaimniekoja speciālo budžetu, kurā nonāca dabas resursu nodokļa iemaksas. 2003. gadā fonds tā iepriekšējā formā tika likvidēts un tā pārvaldei izveidota LVAF administrācija (Vides ministrijas struktūrvienība), un tagad darbojas valsts budžeta programma „Latvijas vides aizsardzības fonds”. Salīdzinājumā ar agrākajiem gadiem, ir savi plusi un mīnusi, bet plusu neapšaubāmi ir vairāk. Kad bija speciālais budžets, naudas bija tik, cik – un kad – ienāca no nodokļiem. Bija grūti prognozēt, tieši cik līdzekļu ienāks. Teiksim, fonds atbalsta projektu, bet neienāk pietiekami daudz nodokļu naudas, un projekts nevar saņemt finansējumu laikā, kad tas vajadzīgs. Tagad šajā ziņā strādāt ir daudz vieglāk, jo zinām, tieši cik naudas katrā gadā varēs izmantot. Līdz ar to vieglāk gan fondam, gan projektu pieteicējiem – ja fonds nolēmis projektu atbalstīt, tad droši zināms, ka naudiņa būs.

LVAF projektu pieteikumus sniedz nevalstiskās organizācijas, plašsaziņas līdzekļi, publiskais sektors (pašvaldības). Cik iespējams, cenšamies atbalstīt projektus ”perifērijā”, ko iesniedz, piemēram, lauku skolas. Ļoti reti finansējam privātpersonu projektus – epizodiski, kā pilotprojektus.

Skatoties uz priekšu – galvenās finansēšanas vadlīnijas (sadaļas, kurās iesniedzami projekti – bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, vides izglītība u.c.) arvien saglabājas, bet situācija ik gadus mainās, tādēļ prioritātes katrā vadlīnijā ik gadu tiek formulētas no jauna.

 

LVAF atbalstītie aktuālie LOB projekti