Latvijas Ornitoloģijas biedrība

2005. gadā tika uzsākta Latvijas ligzdojošo putnu monitoringa programma, kuras mērķis ir ik gadu iegūt skaitliskus, statistiski reprezentatīvus datus par putnu sugu populāciju stāvokli dažādos biotopos, kā arī novērtēt notiekošās pārmaiņas un analizēt tās saistībā ar dažādiem vidi ietekmējošiem faktoriem. Datu iegūšana balstīta uz brīvprātīgo novērotāju veiktām putnu uzskaitēm nemainīgos maršrutos, līdzīgi kā tas notiek daudzās citās Eiropas valstīs (Vorišek, Marchant 2003).

Tā kā 2005. gads bija pirmais datu vākšanas gads, vēl nav salīdzināmā datu materiāla, lai varētu runāt par putnu skaita pārmaiņām un tendencēm, tāpēc šā raksta mērķis ir veikt pirmā uzskaišu gada datu apkopojumu, novērtēt putnu sugu daudzveidības amplitūdu dažādos uzskaišu maršrutos un posmos, kā arī novērtēt uzsākto programmu, analizējot tās potenciālo reprezentativitāti kopumā un atsevišķām sugām.

Monitoringa uzskaišu veikšanai tika izveidots parauglaukumu tīkls. Lai nodrošinātu vienmērīgu to izvietojumu visā valsts teritorijā, izmatota sistemātiskā parauglaukumu izvēle – katrā 25×25 km karšu lapā (pēc LKS-92 nomenklatūras) bija iespējami divi uzskaišu maršruti, kas atradās „atlanta kvadrātos”, kuru kods beidzās ar „22” vai „44” (piemēram, 4311-22 vai 4222-44). Katrā šādā kvadrātā tika izvietots 4 km garš maršruts, kas sastāv no diviem paralēliem 2 km gariem transektiem, kuri atrodas 1 km attālumā viens no otra. Katrs maršruts tika sadalīts astoņos posmos; posma garums – 500 m. Uzskaites jāveic trīs reizes sezonā: aprīļa beigās, maija vidū un jūnija pirmajā pusē, skaitot putnus trijās uzskaišu joslās – līdz 25 m no maršruta, 25 līdz 100 m no maršruta un tālāk par 100 m no maršruta. Detalizēta uzskaišu veikšanas metodika (Auniņš 2005) pieejama LOB interneta lapā šīs programmas sadaļā.

Pavisam parauglaukumu tīklā ietilpst 219 kvadrāti. 2005. gada pavasarī putnu uzskaitēm pieteicās 27 dalībnieki 42 uzskaišu maršrutos (1. attēls) – apmēram 19% no kopējā teorētiski iespējamā maršrutu skaita – un pirmajā gadā tas ir ļoti labs rādītājs. Lai gan šo maršrutu izvietojumu nevar uzskatīt par vienmērīgu, tas tomēr aptvēra visus valsts reģionus. Visvājāk pārstāvēta bija Latvijas austrumu daļa.

Tomēr uzskaišu dati saņemti tikai no 20 dalībniekiem par 25 uzskaišu maršrutiem (2. attēls) – nedaudz vairāk par 11% no visiem maršrutiem. Arī no tiem tikai 16 maršrutos (7,3% no visiem maršrutiem) bija veiktas visas trīs uzskaites, septiņos maršrutos veiktas tikai divas uzskaites, bet vēl divos – tikai viena uzskaite. Maršruti koncentrējās Latvijas centrālajā un Vidzemes ziemeļdaļā, bet Kurzeme un Latgale praktiski nebija pārstāvētas.

Nelielais pirmajā gadā veikto maršrutu skaits bija gaidāms; tas raksturīgs visām monitoringa programmām, tās uzsākot. Svarīgi ir iespējami īsākā laikā šo skaitu palielināt, lai tīkla pārklājums sasniegtu vismaz trešdaļu no visiem maršrutiem. Īpaša uzmanība pievēršama maršrutu izvietojuma reģionālajam aspektam, lai nodrošinātu to vienmērīgāku izvietojumu, panākot vismaz atsevišķu maršrutu klātbūtni līdz šim nepārstāvētajos reģionos. Ja maršrutu skaits būs lielāks, nevienmērīgo reģionu pārstāvētību varēs kompensēt matemātiski, izmantojot datu svēršanu un reģionālo kovariantu datu apstrādē.

Pavisam uzskaitēs konstatētas 139 sugas, no tām – 122 ligzdotājas. Pilnajās uzskaitēs (kurās veiktas visas trīs uzskaites) – 125 sugas (114 ligzdotājas).

Vidēji vienā uzskaitē vienā maršrutā visās trijās uzskaišu zonās kopā konstatēta 32,1 suga (100 m zonā – 28,0 sugas, bet 25 m zonā – 17,7 sugas). Šis rādītājs variēja no 15 līdz 53 (attiecīgi 10 līdz 44; 8 līdz 29) sugām vienā uzskaitē atkarībā no uzskaites laika un maršrutā pārstāvētajiem biotopiem (1. tabula). Kā jau gaidāms, reģistrēto sugu skaits maršrutā, ņemot vērā visu triju uzskaišu datus, bija būtiski lielāks nekā katrā atsevišķā uzskaitē – vidēji maršrutā reģistrētas 50,5 sugas.

Joslas	Uzskaites Nr.	Reģistrēto sugu skaits (ligzdotāji)
		Vidēji	Min	Max
25 m josla	1	17,63	8	26
	2	19,13	8	29
	3	16,25	8	27
	Visas uzskaites	32,00	14	44
100 m josla	1	25,06	10	35
(pirmās 2 joslas)	2	30,25	19	43
	3	28,69	17	44
	Visas uzskaites	45,19	27	60
Visas joslas	1	28,63	15	40
	2	34,63	22	53
	3	33,19	21	52
	Visas uzskaites	50,50	34	68

Vidēji vienā uzskaitē vienā posmā visās trijās uzskaišu zonās kopā konstatētas 10,0 sugas (100 m zonā – 8,2 sugas, bet 25 m zonā – 4,2 sugas). Šis rādītājs variēja no 1 līdz 32 (attiecīgi 1 līdz 25; 0 līdz 19) sugām vienā uzskaitē atkarībā no uzskaites laika un posmā pārstāvētajiem biotopiem (2. tabula). Triju uzskaišu ieguldījums posma statistikā bija pat nozīmīgāks nekā maršrutu statistikā – reģistrēto sugu skaits gandrīz divkārt pārsniedza katrā atsevišķā uzskaitē konstatēto.

Joslas	Uzskaites Nr.	Reģistrēto sugu skaits (ligzdotāji)
		Vidēji	Min	Max
25 m josla	1	3,99	0	14
	2	4,28	0	19
	3	3,55	0	12
	Visas uzskaites	8,49	0	27
100 m josla	1	7,48	1	23
(pirmās 2 joslas)	2	8,87	1	25
	3	8,30	1	24
	Visas uzskaites	15,38	1	41
Visas joslas	1	8,95	1	27
	2	10,88	1	32
	3	10,17	1	31
	Visas uzskaites	18,49	1	48

Tā kā dažādām putnu sugām ir atšķirīgi aktivitātes maksimuma laiki, bija gaidāms, ka katrai no uzskaitēm būs savas raksturīgās sugas, kuru novērojumu lielākā daļa būs saistīta tikai ar šo vienu uzskaiti. Tāpat bija gaidāms, ka būs sugas, kam parādīsies izteikta negatīva saistība ar vienu no uzskaitēm (visbiežāk pirmo vai pēdējo uzskaiti).

Lai novērtētu katras uzskaites lomu, analizētas tās 67 sugas, kuras posmu maksimālajās uzskaitēs reģistrētas vairāk nekā 12 reižu. Analīzē nav iekļauti maršruti, kuros veikta tikai viena vai divas uzskaites. Katrai analizētajai sugai katras uzskaites dati salīdzināti ar datiem abās pārējās uzskaitēs, izmantojot Vilkoksona saistīto pāru metodi (Wilcoxon Signed Ranks Test; Sokal, Rohlf 1995), kā arī veikta indikatorsugu analīze (Indicator Species Analysis; Dufrene, Legendre 1997), lai noskaidrotu sugu saistības pakāpi ar tai labāko uzskaiti. Šo analīžu rezultāti redzami 1. pielikumā.

Tādējādi redzams, ka katrai no uzskaitēm ir nozīmīga loma atsevišķu sugu reģistrācijā un kādas uzskaites izlaišana samazina to sugu skaitu, par kurām iegūtie dati pēc tam ir izmantojami. No otras puses, šie rezultāti rāda, ka arī tajos gadījumos, kad novērotājs veicis tikai vienu vai divas uzskaites, to dati dažkārt tomēr var būt izmantojami par tām sugām, kam ir izteikta pozitīva saistība ar kādu no veiktajām uzskaitēm vai izteikta negatīva saistība ar neveikto uzskaiti.

Lai novērtētu, cik sugām programma varētu dot reprezentatīvus datus, tika apkopota informācija no tiem 16 maršrutiem, kuros veiktas visas trīs uzskaites: maršrutu skaits un posmu skaits, kuros suga konstatēta (2. pielikums). Lai gan kopējo sugas reģistrāciju skaitu var izmantot reprezentativitātes prognozēšanā, daudz būtiskāka ir informācija, cik dažādos maršrutos un posmos suga tiek konstatēta. Tas ļauj prognozēt trendu analīzei pieejamo savstarpēji nesaistīto „datu punktu” daudzumu dažādam maršrutu skaitam, kā arī ļauj prognozēt sugas, kuru reģistrācijām ir sistemātisks un regulārs raksturs, un tādas, kuru novērojumiem uzskaišu laikā ir drīzāk nejaušības raksturs. Ņemot vērā pašreizējo mazo datu apjomu, lai identificētu „potenciāli reprezentatīvās” sugas, izmantoti strikti skaitliskie kritēriji: sugai jābūt konstatētai vismaz pusē maršrutu vai vismaz 10% posmu. Reālais turpmāk analizēto sugu skaits varētu būt lielāks: ja maršrutu skaits ir lielāks, var noteikt fiksētu minimālo posmu skaitu, lai izvēlētos sugas, kam tiek rēķināti populāciju lieluma indeksi.

Vismaz pusē maršrutu (t.i., vismaz astoņos maršrutos) konstatētas 50 sugas (43 sugas – 100 m joslā un 26 sugas – 25 m joslā). Vismaz 10% posmu (t.i., vismaz 13 posmos) konstatētas 59 sugas (attiecīgi 49 un 24).

Abām šīm prasībām atbilst 48 sugas, bet vismaz vienai no tām – 61 suga. Var uzskatīt, ka pēdējais ir minimālais sugu skaits, kurām tiks rēķināti katra gada indeksi, bet pirmais – minimālais sugu skaits, kuru indeksiem būs relatīvi augstāka reprezentativitāte.

Protams, jāņem vērā, ka reālo datu reprezentativitāti noteiks kopējais to maršrutu skaits, par kuriem būs pieejami dati, kā arī tas, ka šīs proporcijas, pieaugot maršrutu skaitam, var mainīties. Turklāt pašreizējais vērtējums balstās uz vienas sezonas datiem, nezinot, kāds ir katras sugas normālais populācijas lieluma svārstību diapazons pa gadiem un kurā šā diapazona daļā sugas populācija atrodas uzskaišu pirmajā gadā.

Kopš 1995. gada notiekošā lauku putnu monitoringa ietvaros populāciju gada lieluma indeksi tiek rēķināti 36 sugām, balstoties uz 160 uzskaišu punktiem četros monitoringa parauglaukumos (Auniņš 2005b), turklāt daļa no tām neatbilst skaitliskajiem kritērijiem, kuri izmantoti šajā vērtējumā. Lai gan ligzdojošo putnu monitorings pat ar pašreizējo maršrutu skaitu (16 maršrutos, kuros veiktas visas trīs uzskaites, ir 128 posmi, bet 25 maršrutos, kuros veikta kaut viena uzskaite – 200 posmu) sniedz lielāku informācijas daudzumu par lielāku skaitu sugu salīdzinājumā ar lauku putnu monitoringu, tikai daļa „reprezentatīvo” sugu sakrīt. Vairākas lauksaimniecības zemēm raksturīgas sugas, piemēram, kaņepītis, ciglis un niedru stērste, ligzdojošo putnu monitoringa uzskaitēs reģistrētas ļoti reti. Lai „jaunajā” monitoringā iegūtu pietiekamu datu apjomu par šīm sugām, acīmredzami nepieciešams lielāks maršrutu skaits, kas ļautu palielināt monitoringa tīkla reprezentativitāti lauksaimniecības zemēm.

Paldies visiem monitoringa programmas dalībniekiem, kuri iesniedza materiālus par veiktajām putnu uzskaitēm 2005. gadā: Aigaram Barvikam, Albertam Čeirānam, Dāvim Drazdovskim, Ingai Freibergai, Oskaram Grumoldam, Sandrai Ikauniecei, Imantam Jakovļevam, Andrim Kleperam, Austrim Krastiņam, Viesturam Ķerum, Andim Liepam, Valdim Lukjanovam, Ievai Mārdegai, Sintijai Martinsonei, Ilonai Mednei, Aivaram Meinardam, Edmundam Račinskim, Ritvaram Rekmanim, Mārcim Tīrumam un Viesturam Vintulim. Paldies Lāsmai Iršai, kas šo uzskaišu datus ievadīja datubāzē. Paldies arī visiem, kuri veic uzskaites šogad!

Auniņš A. 2005a. Latvijas ligzdojošo putnu monitorings. Uzskaišu veikšanas metodika. Rīga: LOB.

Auniņš A. 2005b. Pļavu un lauksaimniecības zemju sugu un biotopu monitorings 2005. gadā. Gala atskaite. Rīga: Latvijas Dabas fonds.

Dufrene M., Legendre P. 1997. Species assemblages and indicator species: the need for a flexible asymmetrical approach. – Ecological Monographs 67: 345–366.

Vorišek P., Marchant J. H. 2003. Review of large-scale generic population monitoring schemes in Europe. – Bird Census News 16(1): 14–38.

Latvijas ligzdojošo putnu monitorings 2005. gadā