Latvijas Ornitoloģijas biedrība Starptautiskā putnu aizsardzības organizāciju savienība
 
In English    
 

--> visi

Žurnāls "Putni dabā"
 

Vai viegla dzīve plēsīgajiem putniem

 

Šovasar man bija interesants novērojums ar meža pūci. Meža pūcēm bieži patīk dienā snauduļot, sēžot uz Ogres luterāņu baznīcas skursteņiem, kuriem ir jumtiņi. Man laimējās redzēt tieši to momentu, kad pūcīte (apmēram 13:00) lidoja ārā no meža skursteņa virzienā, bet bariņš sīko putnu, katrs savā valodā bļaudami, dzinās tai pakaļ. Pūcīte piezemējās uz skursteņa, bet sīkie putni sasēdās tuvējā ozolā un bļaustījās. Pūcīte, redzēdama, ka no gulēšanas nekas neiznāks, aizlidoja atpakaļ mežā.

Reiz ūpis mežā gribēja eglē nosnausties, bet vārnas neļāva, ķērcot uz viņu. Vēl ir gadījies redzēt, kā sudrabkaijas, citreiz atkal vārnas debesīs vanagu aplenkušas. Reiz saklausīju kraukļa gārdzienu virs dārziņiem – krauklis dzinās pakaļ vanagam, kas bija mazāka auguma nekā krauklis. Padarīt jau neko nevar, bet nervus pabojā.

Biju dzirdējusi, ka vārnas ir atriebīgas. Man pazīstami cilvēki stāstīja, ka par nogāztu vārnu ligzdu dārza malā, vārnas, viņiem atriebdamās, izrāvušas stādus un izmētājušas pa celiņu. Manā mazdārziņā manā klātbūtnē vārnas nenāk, bet uzturas lielajā bērzā blakus dārzam. Taču vienu vakaru, nesagaidījušas, kad aiziešu, divas vārnas sāka knābāt ķiršus. Es viņas aizdzinu. Nemetu jau ar akmeni, tik plaukšķināju un saucu: „tiš, tiš!” Bet vārnu kundzes laikam bija dziļi aizvainotas. Otrā dienā atbraucu uz dārzu, skatos – tukšais spainis apgāzts, mazie plastmasas trauciņi, kuros putniem lēju ūdeni, izmētāti uz visām pusēm, un mazā plastmasas lāpstiņa aizmesta prom kartupeļu laukā. Agrāk nekas tāds nebija gadījies…

 

Māra Vanaga

Ogrē

2006. gadā