Latvijas Ornitoloģijas biedrība Starptautiskā putnu aizsardzības organizāciju savienība
 
In English    
 

--> visi

Žurnāls "Putni dabā"
 

Papildinājums par acteku kaijas izplatību J. Lipsberga un A. Eglīša rakstam

 

Agris Celmiņš

 

Acteku kaija Larus atricilla ir izteikta jūru un okeānu piekrastes kaija. Izplatīta gar Ziemeļamerikas Atlantijas piekrasti, Karību jūras reģionā un Klusā okeāna piekrastē no Kalifornijas līdz Meksikai. Kolonijas parasti izvietotas tiešā jūras tuvumā uz salām un sālsūdens mitrājos. Ligzdotāju skaits vismaz Atlantijas piekrastē pēdējos 40 gados ir pieaudzis, vietām pat dubultojies, un areāls paplašinājies uz ziemeļiem līdz Kanādai. Ziemā daļa putnu uzturas ligzdošanas areālā, bet tālākās ziemeļu populācijas pārvietojas uz Centrālamerikas piekrastēm, sasniedzot Peru un Brazīlijas ziemeļu daļu (del Hoyo et al. 1996, Olsen, Larsson 2004, Mid-Atlantic/New England/Maritimes 2006). Kā reta, bet regulāra ieceļotāja acteku kaija sastopama arī Rietumeiropā, galvenokārt Lielbritānijā, kur periodā no 1966. līdz 2004. gadam reģistrēti 97 novērojumi jeb vidēji 2 novērojumi gadā (Robinson 2005). Tomēr 2005. gada rudenī novērojumu skaits Rietumeiropā sasniedza līdz šim nepieredzētu apjomu. Apvienotajā Karalistē vien novembra pirmajā pusē ik dienas ziņoti no 10 līdz pat 25 īpatņi. Portugālei piederošajās Azoru salās rudens periodā kopumā ziņoti ap 20, Spānijā un Francijā ap 10 īpatņu. Tā paša gada decembrī acteku kaija pirmo reizi novērota Šveicē (visas ziņas pēc Tarsiger.com). Šāda statistika liecina par izteiktu invāziju Rietumeiropā un palielinātu ieceļošanas potenciālu arī Baltijas jūras reģionā sekojošajā ziemā un 2006. gada vasarā, ko arī pierādīja novērojums Liepājā. Īpatnēji tomēr, ka ne Zviedrijā, ne Somijā (valstīs ar samērā lielu putnu vērotāju skaitu) acteku kaija šajā periodā nav novērota (pēc šo valstu putnu vērošanas datu lapām internetā). Citās kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā – acteku kaija līdz šim nav novērota, bet Somijā zināms tikai viens novērojums 1997. gada maijā (Lindroos 1998).

 

Literatūra un internets

del Hoyo J., Elliott A., Sargatal J. (eds) 1996. Handbook of the Birds of the World. Vol. 3. Hoatzin to Auks. Barcelona: Lynx Edicions.

Lindroos T. 1998. Rariteettikomitean hyväksymät havainnot vuodelta 1997. - Linnut 25(6): 8-27.

Mid-Atlantic/New England/Maritimes. 2006. Waterbird conservation plan. Species profiles. Larus atricilla.

Olsen K. M., Larsson H. 2004. Gulls of North America, Europe and Asia. Princeton University Press.

Robinson R. A. 2005. BirdFacts: profiles of birds occurring in Britain & Ireland (v1.1, Jan 2006). BTO Research Report 407, BTO, Thetford. Internets – http://www.bto.org/birdfacts (skatīts 29.10.2006.).

Tarsiger.com. 2006. http://www.tarsiger.com (skatīts 29.10.2006.).