Latvijas Ornitoloģijas biedrība Starptautiskā putnu aizsardzības organizāciju savienība
 
In English    
 

--> visi

Žurnāls "Putni dabā"
 

Pētnieka komentārs

Atbildes par Sāmsalas dižpīlēm

 

Antra Stīpniece

 

Kā veidojas pīļu bērnudārzi? - Katram pārim ir sava mazuļu vadāšanas teritorija, taču tās mēdz pārklāties. Ja ģimenes sastopas, bērni var noklīst (dzenājot vienu kaimiņu, nepieskatītie pēcnācēji pievienojas citai ģimenei). Arī vecāki var apjukt un kaimiņam domāto agresiju pēkšņi vērst pret savējiem (viss kā pie cilvēkiem). Dažreiz ģimenes sajaucas pat bez kāda naida, bet biežāk tās ir sekas kādam traucējumam vai plēsēja uzbrukumam. Atšķirībā no peldpīlēm dižpīļu mazuļi ir fiziski izturīgāki un salīdzinoši labi izdzīvo šķirti no vecākiem. Bērnudārzi visbiežāk novērojami sugām ar dūšīgiem, aukstuma izturīgiem bērniem, kam saite ar māti nav tik cieša, piemēram, pūkpīlēm vai tumšpīlēm. Parasti bērnus pazaudē mazāk pieredzējušas mātes. Bet labās mātes nav stipras matemātikā. Ja mazuļu vecums nav krasi atšķirīgs – lai tik peld līdz. Bērnudārzi nav obligāta parādība un vairošanās sekmes tajos nav tik augstas kā atsevišķiem pāriem, tomēr šis risinājums ļauj izaudzināt vairāk pēcnācēju, nekā ja enerģija tiktu škiesta, principiāli skaidrojot attiecības „līdz pēdējam cālim”. (Afton & Paulus, 1992).

Kas dižpīlei vajadzīgs? – Tā pārtiek galvenokārt no dažādiem gliemjiem un citiem ūdens bezmugurkaulniekiem – vēžveidīgie, kukaiņu kāpuri. Tā ārkārtīgi reti un nelabprāt nirst, priekšroku dodot seklākiem ūdeņiem. Vislabāk, ja pieejami mitri vai tikai ar plānu ūdens kārtiņu segti dubļi, kur var staigāt un šļurkstināties.(Cramp & Simmons, 1977) Tāpēc dižpīles sastopamas ne visā Latvijas piekrastē un pīles acīm šīs attīrīšanas iekārtas neatšķiras no kāda dabiska sēkļa, līdzīgi kā sudrabkaijas acīm daudzstāvu ēka no dabiskas klints. Ja ligzdošana bijusi sekmīga, vecie putni arī nākamgad atgriezīsies tai pašā vietā. Ja kāds no jaunajiem nodzīvos līdz briedumam, lielākā daļa, īpaši mātītes, arī ligzdos dzimtajā vietā. Citi var apgūt jaunas teritorijas, ja vien tās atbilst dižpīles dzīves prasībām. Lielbritānija, Dānija, Nīderlande, Vācija piedzīvoja jūrmalas dižpīļu (tai skaitā iekšzemes vietu apdzīvotāju) skaita pieaugumu jau pagājušā gadsimta 60.-70-tajos gados (Cramp & Simmons, 1977) Tas bija arī laiks, kad jūrmalas dižpīle sāka ligzdot Latvijā (1973.g.) (Lipsbergs, Pēterhofs, Kazubienis 1980). Līdz šim mūsu dižpīļu populācijai pietika ar tradicionālajām dzīves vietām piekrastē. Latvijas ligzdojošo putnu atlanta datos redzami novērojumi par izlūkiem iekšzemē (2002.g. M.Strazda ziņots pāris Sātiņu dīķos, 2003.g. R.Rekmaņa redzēts vientuļš īpatnis pusnolaistā dīķī pie Aizputes), bet jestri pusaugu cāļi lielā skaitā vēl nebija sastapti. Vai šie soļi nostāk no piekrastes ir laba zīme (mums ir lieki, jaunas teritorijas apgūt spējīgi īpatņi) vai tieši otrādi (lieki īpatņi, kam jāmirst vai jāaizceļo, var rasties arī piekrastes biotopu ietilpības samazināšanās rezultātā)? LLPA dižpīļu izplatības karte (http://www.lob.lv/lv/atlants/) un sugas stāvoklis apkārtējās valstīs (BirdLife International 2004) liek domāt par pirmo, tomēr, nojaušot, kā aug traucējuma faktors piekrastē, dižpīļu dzīvi būtu vērts papētīt tuvāk.

 

Literatūra

Afton A.D. & Paulus S.L. 1992. Incubation and brood care. In Batt B. et al. Ecology and management of breeding waterfowl. University of Minnesota Press, Minneapolis Pp62-108

BirdLife International 2004. Birds in Europe: population estimates, trends and conservation status. Cambridge, UK, BirdLife Conservation series No 12)

Cramp S. Simmons K. 1977 Handbook of the Birds of Europe, the Middle East and North Africa, Vol. 1

Lipsbergs J., Pēterhofs E., Kazubienis J. 1980. Sāmsalas dižpīle Tadorna tadorna (L.) – jauna ligzdojoša putnu suga Latvijā. Retie augi un dzīvnieki. Rīga, 38-40.

Otrā Latvijas ligzdojošo putnu atlanta (2000-2004) materiāli.