Latvijas Ornitoloģijas biedrība Starptautiskā putnu aizsardzības organizāciju savienība
 
In English    
 

--> visi

Užavas augštece
 

Dabas liegums kopš 2004.g., Natura 2000 teritorija, platība: 688 ha, administratīvi ietilpst Alsungas pagastā.

Mazāk pārveidotais Užavas palienes posms ar samērā dabisku applūstošo pļavu platībām, kas ir nozīmīgas ligzdojošajām griezēm. Vērtīgākā daļa no agrāk izdalītās putniem nozīmīgās vietas “Užavas augšteces pļavas”. Ietver nozīmīgas aizsargājamās pļavu biotopu platības: upju palieņu pļavas un sugām bagātas vilkakūlas pļavas smilšainās augsnēs, kā arī īpaši aizsargājamu pļavu biotopu - zilganās seslērijas pļavas. Pļavās konstatētas viens no augstākajiem griezu ligzdošanas blīvumiem Kurzemē, regulāri barojas mazais ērglis. Veicot pļavu atjaunošanas pasākumus iespējams atjaunot, Kurzemē jau izzudušā ķikuta riestošanai piemērotas vietas.

Teritorija ietilpst putniem nozīmīgajā vietā "Užavas augštece", pdf

Dabas aizsardzības plāns apstiprināts Vides ministrijā ar rīkojumu Nr. 2 (04.01.2006.) - plāna izstrādi vadīja Elmārs Pēterhofs, 2005, SIA REMM: 28432/DAP_Uzava_augstece.pdf (1.29 MB)

Dabas aizsardzības plāna kopsavilkums (brošūras veidā ar bildēm)

28432/Kopsavilkums_Uzavas_Augstece.pdf (2.60 MB)

 

Užavas augštece

Gadsimtiem ilgi Užavas upes augšteces pļavas izmantotas lauksaimniecībā – lopu ganīšanai un siena ieguvei. Tas veicināja atklātu pļavu ainavu saglabāšanos, kas kopā ar īpašo apkārtnes hidroloģisko režīmu – regulāru pārplūšanu pavasara palos un dažkārt arī citos gadalaikos nodrošināja piemērotus apstākļus daudzveidīgai un bagātai palieņu pļavām tipiskai augu un dzīvnieku valstij. 20.gadsimtā Užava padziļināta un gultne iztaisnota, bet tai piegulošās pļavas meliorētas, bet pēdējos gados teritorijas izmantošana lauksaimniecībā strauji samazinājusies. Tā rezultātā sākās pļavu aizaugšana ar kokiem un krūmiem, samazinājās daudzām sugām piemērotu dzīves vietu platības.

Dabas liegumā „Užavas augštece” konstatētas aizsargājamas dzīvotnes – upju palieņu pļavas, zilganās seslērijas pļavas un sugām bagātas vilkakūlas pļavas smilšainās augsnēs. Vairumā gadījumu šo dzīvotņu pastāvēšana dabā vairs nav iespējama bez cilvēka pārdomātas līdzdalības. Dabas liegums „Užavas augštece” izveidots 2004.gadā, lai 688 hektāru platībā aizsargātu upes palieņu pļavas, Eiropā aizsargājamās griezes ligzdošanas vietu saglabāšanai un tipisko augu un dzīvnieku sabiedrību uzturēšanai. Užavas augštece iekļauta Eiropas aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Natura 2000. Dabas liegums atrodas Kuldīgas rajona Alsungas pagastā.

Užavas augšteces pļavas. Foto: Jānis Reihmanis.

 

Putni Užavas augšteces pļavās

Gan dabiskās pļavas ar koku un krūmu grupām, gan kultivētās pļavas un tīrumi ir piemērota dzīves un barošanās vieta daudzām putnu sugām. No šobrīd dabas liegumā konstatētajām 68 putnu sugām 48 ir retas un aizsargājamas. Atmatās un kultivētajās pļavās labprāt ligzdo griezes, te sastopamas arī tādas Latvijas Sarkanajā grāmatā ierakstītas putnu sugas kā ormanītis, rubenis, pļavu tilbīte, melnais stārķis un mazais ērglis.

 

Augu valsts retumi

Kā lielākie dabas lieguma „Užavas augštece” augu valsts retumi minami krāsu zeltlape, krūmu cietpiene un Sibīrijas skalbe. Visas šīs sugas Užavā aug uz sava izplatības areāla ziemeļu robežas, un aizaugot dabiskajām pļavām, to atradņu skaits samazinās. Tāpat Užavas augšteces pļavās sastopamas vairāku sugu orhidejas, piemēram, stāvlapu dzegužpirkstīte, plankumainā dzegužpirkstīte, smaržīgā naktsvijole. Kopumā lieguma pļavās konstatētas 224 ziedaugu sugas, no tām deviņas ir īpaši aizsargājamas.

 

Retie bezmugurkaulnieki Užavas augštecē

No dabas liegumā konstatētajām vairāk nekā 250 kukaiņu sugām retas un īpaši aizsargājamas ir septiņas. Ļoti reti Latvijā sastopama bērzu šaurspārnkrāšņvabole, kurai Užavas augštece pagaidām ir vienīgā atradne Kurzemē. Dabas liegumā sastopamas arī retās zaļās dižspāres, karaliskās dižspāres, nātru lācītis, bet Užavas upē – biezā perlamutrene.

 

Zīdītājdzīvnieki

Dabas liegumā un apkārtnes mežos sastopamas Kurzemei raksturīgās zīdītājdzīvnieku sugas. Palieņu pļavas kā augstvērtīgas ganības izmanto pārnadži – staltbrieži, stirnas, aļņi. To klātbūtne piesaista arī plēsējus – vilkus. Savukārt sīkiem grauzējiem bagātās pļavas ir piemērota vieta barības ieguvei lapsām.

 

Dabas aizsardzība

Izveidojot dabas liegumu, tika veikta padziļināta Užavas augšteces izpēte, un eksperti nāca pie slēdziena, ka pļavu dzīvotnes te pastāv, pateicoties saimnieciskajai darbībai – upes padziļināšana un taisnošana, kā arī apkārtējo pļavu meliorācija ir atstājusi būtisku ietekmi uz apkārtnes pļavām, kas vairs nefunkcionē kā palienes. Ja lieguma pļavas netiks pļautas, tās dabiski aizaugs ar krūmiem un kokiem, samazinot palieņu pļavām raksturīgo augu un dzīvnieku sugu sastāvu.

Dabas lieguma „Užavas augštece” teritorijas aizsardzības un apsaimniekošanas mērķis ir saglabāt Latvijā un Eiropā nozīmīgas aizsargājamo pļavu dzīvotnes, kā arī retu un īpaši aizsargājamu augu un dzīvnieku populācijas un to dzīves vietas. Tāpēc dabas lieguma dabas aizsardzības plānā, kas 2005.gadā izstrādāts Latvijas Dabas fonda projekta „Palieņu pļavu atjaunošana Eiropas Savienības sugām un biotopiem” ietvaros, noteikti vairāki dabas lieguma apsaimniekošanas pasākumi, kas palīdzēs sasniegt šo mērķi:

  • dabisko pļavu atjaunošana – vēlā pļaušana un apsaimniekošana,
  • atmatu un kultivēto pļavu apsaimniekošana - atbrīvošana no krūmiem un kokiem,
  • appludināto pļavu apsaimniekošana - nemainīga ūdens līmeņa nodrošināšana bebru appludinātajās pļavās, bebru darbības kontrole, appludināto pļavu atbrīvošana no krūmiem un niedrēm u.c.

Kādreizējām pļavām aizaugot ar krūmāju, samazinās šo teritoriju piemērotība daudzām dzīvnieku un augu sugām. Tāpēc viena no svarīgākajām pļavu atjaunošanas aktivitātēm ir krūmu un koku izciršana. Atbrīvojot pakāpeniski aizaugošās pļavas no krūmiem, tiek radīti labvēlīgāki apstākļi palieņu putnu ligzdošanai. Krūmu ciršana notiek ziemā vai vēlu rudenī, kad šie darbi netraucē putniem.

Īpaša vieta dabas aizsardzības pasākumu klāstā atvēlēta palieņu pļavu vēlajai pļaujai. Pļavu putniem agra zālāju pļaušana nodara postu – iznīcina ligzdas, sapļauj nelidojošos mazuļus.

Izvēloties dzīvniekiem draudzīgus pļaušanas termiņus – vēlo pļauju un metodes – pļaušanu no centra uz malām vai slejās, ir iespējams novērst putnu sugu daudzveidības un skaita samazināšanos.