Latvijas Ornitoloģijas biedrība Starptautiskā putnu aizsardzības organizāciju savienība
 
In English    
 

--> visi

Rūjas paliene
 

Dabas liegums kopš 2004.g., Natura 2000 teritorija un starptautiski putniem nozīmīga vieta. Platība: 444 ha, administratīvi ietilpst Valmieras rajona Sēļu, Vilpulkas un Jeru pagastā. Teritorija ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.

Teritorija ietver plašas palieņu pļavas Rūjas krastos, kas nodrošina dzīves vidi daudzām retām putnu sugām. Rūjas palieņu "kronis" ir ķikuts, kam šajā vietā esošie riesti ir sugai nozīmīgākie Ziemeļlatvijā. Pļavās mājvietu radušas arī citas plašus klajumus un mitrumu mīlošas putnu sugas: grieze un ormanītis. Vasarā peles un strupastes ķerot iespējams novērot mazo ērgli. Te ir arī liela citu parastāku, taču ne mazāk nozīmīgu augu un dzīvnieku sugu daudzveidība. Svarīgi, lai lielās palieņu pļavu platības saglabātos atklātas, tāpēc pēc dabas liegumā veiktajiem krūmu izciršanas darbiem, jāturpina pļavu apsaimniekošana tās noganot vai pļaujot.

Teritorija ietilpst putniem nozīmīgajā vietā "Rūjas paliene", pdf

Rūjas palienē reģistrēto putnu saraksts (doc), "Latvijas ligzdojošo putnu atlanta 2000-2004" dati (dati sniegti atlanta 5x5 km kvadrātu robežās)

Šajā vietā dabas vērtību saglabāšana ir prioritāte. Tāpēc teritorijai izstrādāts dabas aizsardzības plāns, kas regulē dabas aizsardzības un pārējo interešu līdzsvarotu saskaņošanu un nodrošina dabas vērtību turpmāku pastāvēšanu. Tas apstiprināts ar Vides ministrijas rīkojumu  Nr.91 (20.02.2007.). Dabas aizsardzības plāna izstrādi vadīja Liene Salmiņa, LDF.

28169/DAP_Rujas_paliene.pdf (10.51 MB)

Dabas aizsardzības plāna kopsavilkums izdots brošūras veidā. Drukātā versija izdota ierobežotā daudzumā un domāta teritorijai piederošajiem: zemes īpašniekiem, apsaimniekotājiem, apkārtnes iedzīvotājiem, uzņēmējiem, vietējām pašvaldībām un bibliotēkām. Ar kopsavilkuma elektronisko versiju var iepazīties šeit.

28169/Rujas_paliene_KPS.pdf (1.58 MB)

 

Rūjas paliene

Dabas liegums „Rūjas paliene” izveidots 2004. gadā, un tā galvenais mērķis ir divu Eiropas Putnu direktīvas sugu – ķikuta un griezes aizsardzība. Bioloģiskās daudzveidības ziņā izcilā teritorija ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā un aizņem apmēram desmit kilometrus garu un 250 – 500 metrus platu Rūjas lejteces palienes posmu Valmieras rajona Jeru, Sēļu un Vilpulkas pagastā 444 hektāru platībā. Liegums ietver galvenokārt slapjas, palos applūstošas, daļēji aizaugušas pļavas, kā arī krūmājus un mežus.

Dabas lieguma centrālā artērija ir Rūja ar tās pietekām Oļu un Palmuti. Rūjā noēnoti upes posmi mijas ar atklātiem, saules apspīdētiem posmiem, vietām veidojot smilšu vai oļu sēres. Rūja ir lēna tecējuma upe, tomēr vietām izveidojušies straujteču posmi vai akmeņu sakopojumi, uz kuriem aug avotsūnas, zaļaļģes-kladoforas. Lēnākajos upes posmos saaugušas niedres, glīvenes, čemurainie pūķumeldri, upes kosas, bultenes, ežgalvītes. Savukārt vietās, kur pavasara pali izveidojuši koku sanesumus, veidojas savdabīgas dzīvotnes – peldaugu augājs. Šajās savdabīgajās zaļajās saliņās, kas gan pastāv tikai līdz rudenim vai nākamajiem paliem, apvienojušies dažādi peldoši augi - mazlēpes, ūdensziedi un spirodelas.

Rūjas krasti bagāti ar vecupēm dažādās attīstības stadijās, te atrodamas bebraines un periodiski izžūstošas lāmas. Atsevišķas vecupes ir pilnībā aizaugušas ar grīšļiem vai kosām, bet citās augāju veido niedres, meldri, lēpes, daudzlapes, raglapes, elodejas, mazlēpītes, ūdensziedi un citi ūdensaugi. Dažās vecupēs konstatēti ananāsu lakstam līdzīgie elši un krāšņās ūdensrozes.

Neskaitāmo dabas vērtību dēļ Rūjas pļavas ir viena no 15 Latvijas īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kur Latvijas Dabas fonds ar Eiropas Komisijas LIFE-Daba programmas finansējumu īsteno projektu „Palieņu pļavu atjaunošana Eiropas Savienības prioritārajām sugām un biotopiem”.

Rūjas paliene - skats no putna lidojuma. Foto: Edmunds Račinskis

 

Ķikuta un griezes valstība

Ķikuts ir viena no sugām, kas pēdējo gadsimtu laikā piedzīvojusi vienu no dramatiskākajām ligzdošanas areāla izmaiņām Eiropā. Tā rietumu robeža atkāpusies no Nīderlandes 19. gadsimta sākumā līdz Polijas austrumdaļai patlaban. Ornitologi lēš, ka Latvijā ligzdo 200 – 300 pāri ķikutu.

Rūjas palienes pļavas ir viena no lielākajām ķikutu ligzdošanas vietām Latvijā, te ligzdo apmēram viena desmitā daļa visu Latvijas ķikutu – 20 līdz 30 pāri. Ikgadējie pavasara pali un augsts ūdens līmenis augsnē visas ligzdošanas sezonas garumā nodrošina augsnes mitrumu un irdenumu, un slieku – ķikutu pamatbarības blīvumu tajā.

Griezes Rūjas palieņu pļavās sastopamas palieņu dzīvotnei neraksturīgi zemā blīvumā. Teritorijā dzīvo ne vairāk kā 10 šīs sugas pārstāvju. Kaut gan grieze ir pasaulē apdraudēta suga, Latvijā tā ir samērā parasta. Tomēr jāņem vērā, ka Latvijā dzīvo viena ceturtdaļa no Eiropas Savienības griežu populācijas, tāpēc Latvijas starptautiskā atbildība par šīs sugas saglabāšanu ir ļoti augsta.

Rūjas paliene ir atzīta par Eiropas Savienības nozīmes putnu ligzdošanas vietu. Pavisam dabas liegumā konstatētas 95 putnu sugas, no tām 24 ir īpaši aizsargājamas, piemēram, ormanītis, mazais ērglis, urālpūce un dzērves.

 

Rūjas palienes augu valsts retumi

Rūjas palienes dzīvotņu daudzveidība ir cieši saistīta ar augu valsts bagātību. Rūjas palienē botāniķi konstatējuši vairākas retas un aizsargājamas augu sugas, tomēr ne tikai aizsargājamo sugu skaits ir vienīgā mēraukla kādas teritorijas dabas vērtību un ekoloģiskās unikalitātes novērtējumam.

Dabas liegumam raksturīgas mitru un slapju pļavu augu sugas: parastā vīgrieze, pļavas bitene, parastais miežubrālis, slaidais grīslis un citas. Te sastopamas arī sugas, kas liecina par pļavu dabisko stāvokli, ilgo veidošanās vēsturi un bioloģisko vērtību, – purva gandrene, Eiropas saulpurene, ziemeļu madara, stāvā vilkakūla, kas liecina par dzīvotnes ilgstošu veidošanos un bioloģisko vērtību.

 

Kukaiņu paradīze

Rūjas vecupju bagātību ir novērtējuši acij grūtāk saskatāmie vēžveidīgie – ūdensblusas, gliemeņvēži un augumā lielākās sānpeldes un ūdens ēzelīši. Starp šīm sugām mīt arī dažas retākas – spilgtā purvuspāre un raibgalvas purvuspāre, divjoslu airvabole un augumā nelielais gliemezis mirdzošā ūdensspolīte. Abas minētās spāru sugas un divjoslu airvabole ir reta un aizsargājama ne vien Latvijā, bet arī Eiropā.

Arī tekošajos ūdeņos atrodamas vairākas retas un aizsargājamas sugas – gan mazāk pamanāmie upes micīšgliemeži, zaļās upjuspāres un sarkankāju airvaboles, gan labāk pamanāmās biezās perlamutrenes. Biezā perlamutrene un zaļā upjuspāre arī ir Eiropas mērogā aizsargājami dzīvnieki.

 

Apsaimniekošanas vēsture un dabas aizsardzība

Rūjas paliene vēsturiski izmantota siena pļaušanai un ganīšanai. 20. gadsimta sākumā tikusi pārrakta Palmute un izveidota grāvju sistēma tās palienē, izrakti atsevišķi grāvji Rūjas palienē. Sešdesmitajos gados Palmutes paliene meliorēta atkārtoti, daļēji meliorēta arī Rūjas paliene. Meliorācijas ietekmē savulaik ievērojami samazinājās palu ilgums un apjoms, kas savukārt ietekmē veģetāciju un tātad arī pļavās ligzdojošo putnu barošanās un ligzdošanas iespējas. Kā liecina pētījumi, tieši meliorācija ir viens no faktoriem, kas visnegatīvāk ietekmē ķikutu riestu dzīvotnes, jo meliorācijas grāvji veicina pļavu aizaugšanu ar krūmiem.

Lai nodrošinātu retajām augu un dzīvnieku sugām piemērotus dzīves apstākļus, dabas lieguma „Rūjas paliene” dabas aizsardzības plānā, ko izstrādājis Latvijas Dabas fonds, paredzēti vairāki teritorijas apsaimniekošanas pasākumi – krūmu izciršana, pļaušana vai noganīšana, ozolu un kadiķu atēnošana. Meliorācijas ietekmes novēršanai paredzēts pilnībā aizbērt atsevišķus grāvjus palieņu pļavās vai ierīkot uz tiem dambjus.

 

Kultūrvēsture

Savu nosaukumu Rūjas upe visticamāk ieguvusi no igauņu vārda ruhi – sile, vienkoča laiva, jo Rūja senatnē bijusi nozīmīgs ūdensceļš, bet pats Rūjiensa novads ietilpa igauņu Sakalas valstī. Rūjienas novadam ir sena un bagāta vēsture: jau senatnē tas dēvēts par Vidzemes maizes klēti, krievu kņazi valkājuši prasmīgo rūjieniešu audēju austās drānas, te visagrāk zemnieki sākuši iepirkt mājas par dzimtu, te likts pamats Ziemeļlatvijas armijai.

Esot Rūjas pusē, noteikti apmeklējiet arī ievērojamākos apkārtnes tūrisma objektus: Sēļu pusē esošo Aņģīšu Velna akmeni; savdabīgs ir vairāk kā piecus metrus resnais Velna ozols, kur pēc vietējo iedzīvotāju nostāstiem velns sargājis “Dreimaņu” mājas saimnieka zeltu un iedzīvotaji pat vēl padomju laikos ziedojuši dažādas veltes. Apdzīvota vieta – Sēļi vēstures avotos pirmo reizi minēta 1382. gadā kā Tīzenhauzenu dzimtas Ērgļu muižai piederošs pagasts. Pagasta centrā apskatāma Sēļu muiža, kurā atrodas arī pagasta pašvaldība. Virķēnu muižas (Vilpulkas pagasts)pirmsākumi meklējami jau 1520.gadā