Latvijas Ornitoloģijas biedrība Starptautiskā putnu aizsardzības organizāciju savienība
 
In English    
 

--> visi

Raķupes ieleja
 

Dabas liegums kopš 1987.g., Natura 2000 teritorija (kods: LV0514200), platība: 2204 ha, administratīvi ietilpst Dundagas, Valdgales, Ances un Puzes pagastā.

Nozīmīga boreālo mežu, avotu un daudzu ES Biotopu direktīvas pļavu biotopu aizsardzības vieta (minerālvielām bagāti avoti un avotu purvi, sausas pļavas kaļķainās augsnēs, sugām bagātas atmatu pļavas, boreālie meži, eitrofas augsto lakstaugu audzes, palieņu pļavas). Teritorijā konstatēts viens no lielākajiem griezu ligzdošanas blīvumiem Kurzemē, sastapts Eiropā apdraudētais lapkoku praulgrauzis.

Teritorija ietilpst putniem nozīmīgajā vietā "Raķupe un Pāce", pdf

Dabas aizsardzības plāns apstiprināts Vides ministrijā ar rīkojumu  Nr.  362  (06.06.2007.). Plāna izstrādi vadīja Jolanta Bāra (BEF), 2006/2007: 28441/Rakupes_DA_plans.pdf (1.80 MB)

Plāna pielikumi

Dabas aizsardzības plāna kopsavilkums brošūras veidā

28441/Rakupes_ieleja_KPS.pdf (4.79 MB)

 

Raķupes ieleja

Dabas liegums “Raķupes ieleja” kā īpaši aizsargājama dabas teritorija mežainās Kurzemes pussalas ziemeļdaļā noteikta jau 1987. gadā. Dabas liegums dibināts 616 ha platībā, lai aizsargātu līdzenuma upes raksturīgās ielejas, palienes pļavas ar ozolu grupām, dižkokus un savdabīgo ainavu. 2001.–2003. gadā, veicot potenciālo Natura 2000 teritoriju inventarizāciju, ieteikts būtiski paplašināt dabas lieguma “Raķupes ieleja” teritoriju, iekļaujot tajā arī mežu un purvu platības. Dabas lieguma jaunās robežas, kas ietver 2204 ha Ventspils rajona Ances un Puzes pagastā, kā arī Talsu rajona Dundagas un Valdgales pagastā, apstiprinātas 2004. gadā. Lieguma galvenās vērtības ir mazpārveidota, stipri līkumojošas upes ieleja ar palieņu pļavām, lielu ozolu grupām un kritalām, retām un aizsargājamām dzīvotnēm, tā ir nozīmīga daudzu reto un aizsargājamo sugu dzīvesvieta. Dabas liegums “Raķupes ieleja” iekļauts Eiropas Savienības īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Natura 2000, tas kopā ar dabas liegumu “Pāces pļavas” veido putniem starptautiski nozīmīgu vietu “Raķupe un Pāce”.

 

Dzīvotnes

Dabas lieguma “Raķupes ieleja” teritorijā ir divi ģeogrāfiski daļēji nodalīti un iepriekšējās apsaimniekošanas noteikti apvidi – lielākoties neregulētu Raķupes un Pāces upju ieleju posmi ar apkārtējām pļavām un mežu un purvu teritorijas lieguma dienvidu daļā. Šī teritorijas īpatnība nosaka šeit sastopamo dzīvotņu lielo daudzveidību un mozaīku: te nemitīgi mijas pļavu un meža biotopi, krūmāji, atsevišķi lieli koki un vecupes, kam ir liela loma bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā.

Teritorijā konstatēti 13 aizsargājami biotopi, no tiem 12 ir Eiropas nozīmes aizsargājami biotopi. Raķupes ieleja ir īpaši nozīmīga ar pļavu biotopu daudzveidību – kopumā konstatēti 24 pļavu biotopi, septiņi no tiem ir aizsargājami. Te sastopamas gan sausas pļavas kaļķainās augsnēs un mēreni mitras pļavas, gan sugām bagātas atmatu pļavas un mitras upju palieņu pļavas. Lieguma pļavas ir nozīmīga dzīves un ligzdošanas vieta daudzām aizsargājamām putnu sugām – te konstatēts viens no lielākajiem griežu ligzdošanas blīvumiem Kurzemē. Pļavās augošiem lieliem ozoliem un citiem lapu kokiem raksturīga liela bezmugurkaulnieku daudzveidība. Lielākā daļa kādreizējo viensētu Raķupes ielejā ir pamesta, tāpēc iepriekš apsaimniekotās pļavas vairs nepļauj un lieguma pļavu biotopu vērtības apdraud pļavu aizaugšana ar krūmiem.

Dabas liegumā “Raķupes ieleja” sastopami vairāki aizsargājami meža biotopi – boreāli meži, purvaini meži un melnalkšņu staignāji, ar kuriem saistītas šīm dzīvotnēm raksturīgas augu, dzīvnieku un putnu sugas.

Lieguma dienvidrietumu daļā atrodas daļēji meliorēts Dūmiņu purvs – augstais purvs ar tam raksturīgo augu sabiedrību. Upju terašu nogāzēs un vietās, kur no pazemes iztek avoti, nelielās platībās sastopami minerālvielām bagāti avoti un avotu purvi, kur izveidojusies zāļu un pārejas purviem raksturīga veģetācija. Stipri līkumojošā Raķupe un Pāce izveidojusi plašus vecupju labirintus, kam ir būtiska loma teritorijas mitruma režīma nodrošināšanā.

 

Augi

Dabas liegumā sastopamās aizsargājamās augu sugas galvenokārt ir cieši saistītas ar aizsargājamiem biotopiem, kuru daudzveidībai ir noteicošā loma šeit konstatēto augu sugu lielajā skaitā. Raķupes ielejā konstatēts 530 vaskulāro augu sugu, 22 no tām ir aizsargājamas. Teritorijas tipiskākās augu sugas saistītas ar pļavām, kur sastopama zilganā seslērija, zilganā molīnija, hosta grīslis, zemā raudupe, zilganais grīslis un dūkstu vijolīte.

Lielās pļavu teritorijās dominē parastā vīgrieze. Salīdzinoši mazāk daudzveidīga ir mežu, purvu un ūdensaugu flora. Daļai liegumā sastopamo augu sugu, kā vīru dzegužpuķei un smaržīgajai naktsvijolei, ir liela estētiska vērtība.

 

Putni

Dabas lieguma “Raķupes ieleja” biotopu daudzveidība nosaka arī lielu šeit sastopamo putnu sugu skaitu. Pavisam liegumā konstatētas 95 putnu sugas, 25 no tām ir īpaši aizsargājamas Latvijas un Eiropas nozīmes putnu sugas. Raķupes ielejas pļavās ievērojamā blīvumā ligzdo grieze – tipiska palienes pļavu putnu suga, kas ir apdraudēta pasaules mērogā. Pļavās konstatēts arī ormanītis, savukārt mežmalās, Raķupes un Pāces sateces rajona dobumainajos ozolos un citos lielos lapu kokos ligzdo lielās gauras. Lieguma vecākajās mežaudzēs atrodas vairāki medņu riesti, ievērojamā blīvumā mežos sastopama arī mežirbe un vakarlēpis.

 Liegumā konstatēti nelieli rubeņu riesti – divi līdz trīs gaiļi vienuviet. Teritorijas mitrajās platībās bieži sastopamas dzērves. Raķupes ielejā nozīmīgā skaitā ligzdo pelēkās dzilnas, brūnās čakstes, sila cīruļi un mazie mušķērāji. Raķupē, īpaši lieguma dienvidu daļā vairākkārt novērots krāšņais upju iemītnieks – zivju dzenītis.

Melno dzilnu kaltos dobumus savu ligzdu iekārtošanai izmanto arī citas šeit sastopamas aizsargājamas putnu sugas – meža balodis, bikšainais apogs un apodziņš.

Liegumā vai tā tiešā tuvumā neregulāri ligzdo arī melnais stārķis, mazais ērglis un ķīķis, kas apmeklē lieguma teritoriju barības meklējumos. Te novērots arī jūras ērglis un klinšu ērglis.

 

Bezmugurkaulnieki

Raķupes ielejā ir ļoti liela bezmugurkaulnieku sugu daudzveidība. Speciālisti lēš, ka kopumā te sastopamas vismaz 3500 dažādu bezmugurkaulnieku sugas, no kurām lielākā daļa ir dažādas vaboļu sugas.

Liegumā konstatētas 25 īpaši aizsargājamas un vērtīgas bezmugurkaulnieku sugas. Ļoti nozīmīga suga ir lapkoku praulgrauzis, kas ir apdraudēta visas pasaules mērogā, tāpēc noteikta kā pasaulē visvairāk aizsargājama kukaiņu suga. Praulgrauzis mīt vecajos ozolos un citu aizaugošajās pļavās augošu lapu koku dobumos, tā kāpuri pārtiek no šo koku prauliem.

Raķupes ieleja ir nozīmīga dzīvesvieta arī tādām aizsargājamām kukaiņu sugām kā marmora rožvabolei, spožajai skudrai, zaļajai dižspārei un resnvēdera purvuspārei. Te novērotas septiņas retas tauriņu sugas, piemēram, zirgskābeņu zilenītis. Pāces un Raķupes straujajos posmos sastopams arī aizsargājamais gliemis – biezā perlamutrene.

 

Zīdītāji

Raķupe ir viena no pirmajām vietām Latvijā, kur 1927. gadā apmetās reintroducēto bebru pēcnācēji. Ar bebru darbību cieši saistīta viena no lieguma dabas vērtībām – veci bebru dambji un plašas bebraines, kam ir nozīme lielu platību mitruma režīma uzturēšanā. Liegumā ir liels staltbriežu, stirnu un meža cūku blīvums, te plaši sastopami ūdri, uzskaitīti arī vilki. Raķupes ielejā sastopami aļņi, lūši, lapsas, jenotsuņi, Amerikas ūdeles un citi sīkie zīdītājdzīvnieki.

 

Raķupes ielejas aizsardzība un apsaimniekošana

Pirms 2. pasaules kara lieguma teritorija bijusi blīvāk apdzīvota nekā mūsdienās. Dabiskajās palienes pļavās gar Pāci un Raķupi atradies vairāk nekā 10 viensētu, kas laika gaitā pamestas. Mūsdienās lieguma teritorijā atrodas tikai dažas apdzīvotas viensētas, tāpēc tām tuvējās pļavas vairs nav apsaimniekotas – pļautas un noganītas. Tā rezultātā daļa dabisko pļavu aizaug un pārvēršas par krūmājiem, kas draud ar ievērojamu biotopu un sugu daudzveidības samazināšanos, pakāpeniski izzūdot ar pļavām saistītām dabas vērtībām. Pļavu aizaugšanu un palu līmeņa samazināšanos ietekmējusi arī to meliorēšana. Tas noved pie raksturīgo augu un biotopu sabiedrības maiņas un pļavu aizaugšanas. Tāpēc jāveicina pļavu atjaunošana un ilgstoša apsaimniekošana.

 

Dabas aizsardzības plāns

2007. gadā LIFE-Daba projekta “Palieņu pļavu atjaunošana Eiropas Savienības sugām un biotopiem” ietvaros izstrādāts dabas lieguma “Raķupes ieleja” dabas aizsardzības plāns laika posmam līdz 2017. gadam. Tajā kā dabas aizsardzības ilgtermiņa mērķi teritorijā noteikti:

  • saglabāt un palielināt dabas lieguma “Raķupes ieleja” biotopu un sugu daudzveidību, nodrošinot sugām un biotopiem labvēlīgu aizsardzības statusu;
  • turpināt teritorijas apsaimniekošanu dabai draudzīgā veidā, iesaistot iedzīvotājus un zemes īpašniekus, kā arī pašvaldības un atbildīgās institūcijas.

 

Apsaimniekošanas pasākumi

Svarīga ir aizaugošo dabisko pļavu apsaimniekošana un to atjaunošana maksimāli lielu atklātu platību iegūšanai, tā tuvinoties tai teritorijas ainavai, kāda tā bija pirms 2. pasaules kara. Pļavu apsaimniekošana veicama, īstenojot krūmu ciršanu un regulāru pļaušanu vasaras otrajā pusē. Vēlā pļaušana jūlija otrajā pusē vai augustā ļauj pasargāt uz zemes ligzdojošo putnu ligzdas un vēl nelidojošus mazuļus.

Īpaša vērtība ir Raķupes un Pāces palienes pļavām raksturīgie lielie ozoli un citi veci lapu koki, kam nepieciešama pakāpeniska atēnošana no krūmiem. Minētā palieņu pļavu atjaunošanas projekta ietvaros 2005. gadā jau sākta pļavu apsaimniekošana.

Svarīgi ir nākotnē atjaunot teritorijas dabisko hidroloģisko režīmu, kas nepieciešams daudzu retu augu un putnu sugu dzīves nodrošināšanai dabiskajās pļavās. Tāpēc paredzēta atsevišķu meliorācijas sistēmu slēgšana, grāvju aizdambēšana un regulēto Raķupes posmu ievadīšana vecajā gultnē.

Lieguma mežu un purvu teritorijās jānodrošina to dabiskā attīstība un jāsaglabā vērtīgie vecie meži, putnu ligzdošanas un riesta vietas, kā arī citu sugu atradnes. Dūmiņu purvā jāatjauno agrākais hidroloģiskais režīms. Lai novērstu traucējumus, šajās teritorijās ir nepieciešams iespējami samazināt cilvēka saimnieciskās darbības klātbūtni. Hidroloģiskā režīma atjaunošanai purvā un medņu riestos paredzēts izveidot vairākus aizsprostus uz meliorācijas grāvjiem vai grāvja posmus aizstumt ar buldozeru. Tas apturēs pārlieku ātru ūdeņu aizplūšanu no vērtīgajiem mitro mežu un purva biotopiem.

Mežos nepieciešama veco, zaraino, dobumaino un kalstošo koku un kritušās koksnes saglabāšana visās mežaudzēs. Tam ir būtiska loma vairāku retu putnu (dzeņveidīgie un plēsīgie putni, melnais stārķis u.c.) barības un ligzdošanas vietu saglabāšanai, kā arī reto bezmugurkaulnieku sugu attīstībai.

 

Apkārtnes kultūrvēsturiskās vērtības

Dabas liegums “Raķupes ieleja” ir salīdzinoši nomaļa teritorija, ko raksturo augsts mežainums un Kurzemes upju ielejām tipiska viensētu ainava. Meža teritorija vēsturiski veidojusies kā kokmateriālu ieguves un medību vieta, bet atklātajām ainavām bijusi raksturīga ekstensīva lauksaimniecība. Mūsdienās, kad lielākā daļa kādreizējo Raķupes ielejas viensētu ir pamesta un dabā sazīmējama vien pēc to drupām vai kādreizējiem augļu koku stādījumiem, teritorijas lielāko kultūrvēsturisko vērtību veido tai raksturīgā ainava ar dižozoliem un atsevišķām saglabātajām viensētām.

Vairākums lielāko ceļu, kas šķērso dabas liegumu “Raķupes ieleja”, ved uz Dundagu – senu Ziemeļkurzemes novada centru. Dundagā ceļotāju interesi jau izsenis saista Dundagas pils, ko Rīgas domkapituls sākta būvēt jau 13. gs. un kas ir viena no lielākajām Kurzemē. Ar pili saistās daudz teiku, pazīstamākā no tām ir par Dundagas Zaļo jumpravu. Pie pils ieejas skatāmi no akmens darināti bruņinieka un bīskapa tēli.

Ievērojams arhitektūras piemineklis ir Dundagas luterāņu baznīca, kas celta 1766. gadā. Neatņemams Dundagas simbols ir “Krokodils” – betona skulptūra, kas kopš 1995. gada kalpo par piemiņas zīmi Dundagas stiprajiem vīriem un atgādinājums par bijušā dundadznieka Austrālijas krokodilu mednieka A. Blūmentāla dēkām.

Netālu no Dundagas – Valpenē, vietā, kur pagājuši K. Barona pamatskolas gadi, 1990. gadā pēc dzejnieka I. Ziedoņa ierosmes veidota 9 m augsta laukakmeņu piramīda. Tēlnieks V. Titāns piramīdas akmeņos iekalis Valpenes apkārtnes mājvārdus.

1842. gadā guļbūvē celtajā Kubalu skolā, kur mācījies K. Barons, iekārtots muzejs (tel. 63243751).

Dažus kilometrus uz rietumiem no lieguma pie pašas Talsu un Ventspils rajona robežas meklējama Akmeņkalnu Velnapēda – iespaidīgs, vairāk nekā 3 m augsts, 5,6 m garš un 4 m plats akmens, kas sašķēlies vairākās daļās. To uzskata par senu robežakmeni un kultakmeni, tā virspusē redzamas vairākas iedobes, t.s. velna pēdas.

 

Teritorijas apmeklēšana

Dabas liegums atrodas salīdzinoši tālu no lieliem ceļiem un apdzīvotām vietām, un vienīgā speciāli veidotā tūrisma infrastruktūra teritorijā ir divi informatīvie stendi. Dabas liegumā pieļaujama dabas aizsardzību respektējošu apmeklētāju klātbūtne.

 

Apmeklējot dabas liegumu, īpaši svarīgi ievērot:

– atkritumus paņem līdzi, aiz sevis neko neatstājot;

– centies netraucēt norises dabā, īpaši putnus to ligzdošanas laikā;

– neplūc augus;

– ugunskurus kurini tikai šim mērķim paredzētās vietās un ievēro ugunsdrošību;

– nakšņošanai teltī izvēlies tūristiem labiekārtotas apmetņu vietas ārpus dabas lieguma;

– iepērcies vietējos veikalos un atbalsti vietējo uzņēmējdarbību;

– cieni vietējo iedzīvotāju tradīcijas un dzīvesveidu;

– ziņo par novēroto dabā vai citu izdarītajiem pārkāpumiem.