Latvijas Ornitoloģijas biedrība Starptautiskā putnu aizsardzības organizāciju savienība
 
In English    
 

--> visi

Pededzes lejtece
 

Dabas liegums kopš 1999.g., Natura 2000 teritorija, būtiski paplašināts 2004.g., platība: 4663 ha, administratīvi ietilpst Daukstu, Stradu, Rugāju un Indrānu pagastā.

Teritorija ietver neregulēto Pededzes palieni ar ozolu audzēm un parkveida pļavām, kur nozīmīgā skaitā ligzdo tādas ES Putnu direktīvas 1.pielikuma sugas kā urālpūce, mazais ērglis, vidējais dzenis, grieze u.c. Konstatēts ari vidējais ērglis. Pededzes lejteces rajonā saglabājušies meži uz slapjām minerālaugsnēm un kūdras augsnēm - slapjais vēris, gārša, dumbrājs, liekņa, niedrājs. Vietām saglabājušies primārie meži - ozolu un ošu gārša. Ozoli mistrojumā ar citiem lapu kokiem. Vienīgā vai viena no nedaudzajām atradnēm Latvijā vairākām aizsargājamo vaboļu sugām (Šneidera mizmīlis u.c.).

Teritorija ietilpst putniem nozīmīgajā vietā "Pededzes lejtece un Pārabaine", pdf

Dabas aizsardzības plāns: 

02.10.2007. ar Vides ministra rīkojumu Nr.605 ir apstiprināts dabas lieguma "Pededzes lejtece" dabas aizsardzības plāns. Plāna izstrādi vadīja Ieva Rove.

28433/DAP_Pededzes_lejtece.pdf (2.09 MB)

Plānā iekļautie pielikumi pieejami šeit

Sagatavošanā dabas lieguma individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi

Dabas aizsardzības plāna kopsavilkums

28433/Pededzes_lejtece_KPS.pdf (3.65 MB)

 

Pededzes lejtece

Dabas liegums “Pededzes lejtece” izveidots 1999. gadā ar sākotnējo mērķi aizsargāt unikālo, bioloģiski daudzveidīgo mežu kompleksu, reto sugu atradnes un ainavu daudzveidību. 2004. gadā dabas lieguma teritoriju paplašināja par 513 hektāriem, un tagad tā kopplatība ir 4663 hektāri. Liegums iekļauts Eiropas Savienības īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Natura 2000. Administratīvi liegums atrodas Gulbenes rajona Daukstu un Stradu pagastā, Balvu rajona Rugāju pagastā un Madonas rajona Indrānu pagastā.

 

Pļavas Pededzes krastos

Galvenā dabas vērtība liegumā ir neregulētā Pededzes upe, kas lejtecē nesteidzīgi līkumo cauri līdzenumam, veidojot neskaitāmas vecupes. Pededzes meandru līkumos saglabājušās palieņu pļavas un Latvijas mērogā unikālas parkveida pļavas – pļavas, kurās izklaidus aug koki (galvenokārt ozoli). Parkveida pļavās ir gan pļavām raksturīgi augi, gan sugas, kas apdzīvo koku stumbrus (piemēram, retas kukaiņu sugas). Liegumā sastopamas kā pavasara palos applūstošas dabiskās palieņu pļavas, tā arī sausas pļavas reljefa paaugstinājumos, kas ilgstoši izmantotas lopu ganīšanai vai siena pļaušanai.

Tradicionālās lauksaimniecības lejupslīde, kas sākās padomju gados un turpinājās pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, izraisījusi pļavu bioloģiskās vērtības samazināšanos, daudzviet tās ir sākušas aizaugt ar krūmiem. Projekta “Latvijas palieņu pļavu atjaunošana ES prioritāro sugu un biotopu saglabāšanai” ietvaros veikta Pededzes lejteces pļavu attīrīšana no krūmiem un atsākta to regulāra pļaušana.

Foto: Ainārs Auniņš

 

Citas dzīvotnes un augu valsts bagātības

Teritorijā ir plaši pārstāvēti aizsargājami mežu biotopi. Liegumā ir vairāk nekā 10 Latvijas un Eiropas Savienības mērogā aizsargājamu biotopu. Salīdzinājumā ar pārējo Latviju ļoti augsts īpatsvars ir mežaudzēm, kurās vadošā ir kāda platlapju koku suga (pārsvarā ozols). Pededzes lejteces dabas liegumā šādi meži aizņem vairāk nekā 215 hektārus.

1961.–1963. gadā Pededzes lejteci gandrīz 10 km garumā iztaisnoja, radot Jaunpededzi, kas upes ūdeņus novada Aiviekstē. Kaut arī dabas lieguma teritorijā atrodas kanāla pats sākums, tomēr tā ietekme uz dabas norisēm liegumā ir liela, jo upes lejteces iztaisnošana būtiski samazināja teritorijas applūšanu pavasara palos.

Pededzes lejteces dabas liegumā ir uzietas 27 aizsargājamu augu sugu, četras sēņu, 13 ķērpju un sešas sūnu sugu atradnes. Izcilākie floras retumi ir sausajās pļavās augošā plūksnu ķerpaparde, krāšņā neļķe un smilts neļķe.

 

Bezmugurkaulnieki

Pededzes lejteces dabas lieguma teritorija bezmugurkaulnieku sugu ziņā ir viena no bagātākajām Latvijā. Liegumā konstatētas 54 aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas. Lapkoku praulgrauzis, Šneidera mizmīlis un dobumu māņskorpions apdzīvo vecus lapu kokus, bet jau miruši ozoli ir nepieciešami sešplankumu celmgrauzim. Veci, kritalām bagāti meži tīk bērzu briežvabolei, arī retais vītolu slaidkoksngrauzis un Mannerheima īsspārnis ir saistīts ar līdzīgiem biotopiem. Pededzes lejteces dabas liegumā ir viena no trijām Latvijas atradnēm sarkanajam plaknim, kura dzīve noris tikai zem svaigi kritušām lielām apsēm.

Eiropā retās spilgtās purvspāres dzīve ir saistīta ar Pededzes vecupēm, bet pašā upē sastopama biezā perlamutrene un platspīļu upesvēzis – sugas, kas dzīvo īpaši tīrās upēs.

 

Zīdītāji

Dabas liegumā dzīvo 10 aizsargājamu zīdītāju sugu. Šeit ir optimāli dzīves apstākļi ūdram uz bebram. Pededzes lejtecē konstatēta pārsteidzoši liela sikspārņu sugu daudzveidība, un visas septiņas sastaptās sikspārņu sugas ir aizsargājamas.

 

Putni

Pededzes lejteces dabas lieguma teritorijā ir konstatētas 24 Latvijā īpaši aizsargājamas putnu sugas. Dabas liegums ietilpst Putniem nozīmīgas vietas “Pededzes lejtece un Pārabaine” sastāvā.

Teritorija ir nozīmīga melno stārķu aizsardzībai, šeit ligzdo trīs līdz četri pāri šo nomaļas vietas mīlošo putnu. Vērtīgajās lieguma mežaudzēs ligzdo mazie ērgļi, kam Pededzes palienes pļavas ir lieliska barošanās vieta. Palieņu pļavās lielā blīvumā dzīvo pasaulē apdraudētās griezes. Bioloģiski augstvērtīgajās mežaudzēs sastopamas tādas retas un aizsargājamas meža putnu sugas kā Urālpūce, apodziņš un meža balodis. Veciem kokiem bagātās mežaudzes ir piemērota dzīvesvieta gandrīz visu Latvijas sugu dzeņiem, šeit sastopams aizsargājamais trīspirkstu dzenis, vidējais dzenis un baltmugurdzenis.

 

Dabas aizsardzības plāns

Dabas aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumus liegumā nosaka dabas aizsardzības plāns. 2006.–2007. gadā Latvijas Dabas fonds LIFE projekta “Palieņu pļavu atjaunošana ES sugām un biotopiem” ietvaros izstrādāja dabas lieguma “Pededzes lejtece” jaunu dabas aizsardzības plānu turpmākajiem desmit gadiem. Strādājot pie dabas aizsardzības plāna izveides, veikta teritorijas papildu izpēte.

Galvenais teritorijas aizsardzības mērķis ir bioloģiskās un ainaviskās daudzveidības saglabāšana. Liegumā ir izveidotas četru veidu funkcionālās zonas: regulējamā režīma, dabas lieguma, ainavu aizsardzības un neitrālā zona ar atšķirīgām dabas aizsardzības prasībām un pieļaujamiem apsaimniekošanas pasākumiem.

Atjaunojot pļavu biotopus projekta “Latvijas palieņu pļavu atjaunošana ES prioritāro sugu un biotopu saglabāšanai” ietvaros, veikta Pededzes lejteces pļavu attīrīšana no krūmiem un atsākta to regulāra pļaušana.

 

Saimnieciskā darbība vēsturē un plānotie apsaimniekošanas pasākumi

Saimnieciskā darbība dabas lieguma teritorijā tikpat kā nenotiek, taču pēdējos gados ir palielinājusies rekreatīvā slodze.

Palieņu pļavu pastāvēšanai nozīmīgs faktors ir pavasara pali, kas kopš Jaunpededzes kanāla izrakšanas ir vairākkārt samazinājušies. Tādējādi kanāla izrakšana un saimniekošanas apsīkums grūti pieejamajās palieņu ganībās un siena pļavās izraisa pļavu aizaugšanu ar krūmiem. Lai saglabātu unikālās parkveida pļavas, nepieciešams arī turpmāk veicināt to regulāru pļaušanu vai noganīšanu.

Daļu lieguma teritorijā ietilpstošo mežaudžu izmanto mežsaimniecībā, turklāt intensīvāka izciršana ir notikusi tieši pirms dabas lieguma statusa piešķiršanas. Pēc dabas lieguma dibināšanas saimnieciskā darbība lieguma mežaudzēs tikpat kā nenotiek.

Teritorijā notiek medības un makšķerēšana Pededzes upē. SIA “Mežsētas” veido dīķsaimniecību ap 13 ha platībā, kas palielinās makšķernieku apmeklējumu dabas liegumā.

 

Kultūrvēsturiskās vērtības

Pededzes lejtece ir maz apdzīvota teritorija. Liegumā atrodas tikai atsevišķas apdzīvotas viensētas, daudzas no kurām ir vecākas par 100 gadiem. Viensētas Pededzes līkumos ir neatņemama tās lejteces ainavas sastāvdaļa ar augstu ainavisku un kultūrvēsturisku vērtību. 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā būvētās Vecdziesnieku mājas ir kultūrvēsturisks piemineklis, bet Vecmadernieku mājās dzimis mākslinieks Jūlijs Madernieks.

Pededzes lejteci iekļauj plaši mežu masīvi, kas stiepjas līdz pat Gulbenei un Lubānai. Gulbene ir lielākais apkārtnes centrs, kur pieejama tūrisma infrastruktūra un tādi ievērojami kultūrvēstures objekti kā Vecgulbenes muižas komplekss un Gulbenes–Alūksnes mazbānītis. Netālu atrodas greznā Jaungulbenes un Litenes muiža. Litene ir vieta, kas piedzīvojusi skarbus notikumus Latvijas vēstures drūmākajos laikos. Šeit apskatāma Latvijas armijas vasaras nometnes vieta, kur 1941. gadā represēja Latvijas armijas virsniekus, netālu atrodas piemiņas vieta, kur vācu fašistiskā armija tajā pašā gadā nošāva ap 300 iedzīvotāju, pārsvarā ebreju.

 

Tūrisms

Pededzes lejteces dabas lieguma teritorija mūsdienās ir maz apmeklēta. Teritorijas dabas aizsardzības mērķi nav savienojami ar ievērojamu tūristu pieplūdumu, tomēr dabas tūristi, ūdenstūristi un makšķernieki, ievērojot saudzējošu attieksmi pret dabu, liegumā ir gaidīti. Pededze ir piemērota ūdenstūrismam visu sezonu un sava ainaviskuma dēļ ir visai iecienīts laivu braucienu maršruts, lai arī bieži traucējoši ir koku sagāzumi. Lielāka perspektīva Pededzes lejtecē ir pārdomātam ekotūrismam, šeit ir gleznainas ainavas, citur neredzētas augu sugas un liela dzīvnieku bagātība. Putnu vērotājiem te ir liela iespējamība sastaps mazo ērgli, urālpūci, retās dzeņu sugas, bet vasaras vakaros Pededzes līkumus pieskandina griežu, upes ķauķu, kārklu ķauķu un vakarlēpju dziesmas.

Pēdējos gados par aizvien iecienītāku tūrisma un atpūtas mērķi kļūst “Mežsētas”. Briežu dārzs, kurā audzē 70 staltbriežu, aptver ap 180 ha platību. Tajā ir uzcelti torņi dzīvnieku vērošanai un sākta dīķsaimniecības izveide Pededzes krastā. Teritorijas infrastruktūru pastāvīgi pilnveido, un tā ir piemērota neliela tūristu skaita uzņemšanai.

 

Apmeklējot dabas liegumu, īpaši svarīgi ievērot videi draudzīgu uzvedību:

– ceļo ar videi draudzīgiem transporta līdzekļiem,

– atkritumus vislabāk paņem līdzi, aiz sevis neko neatstājot,

– neapmeklē retu augu un dzīvnieku sugu atradnes, īpaši to vairošanās vai ligzdošanas periodā,

– ugunskurus kurini šim mērķim paredzētās vietās un ievēro ugunsdrošību,

– nakšņošanai teltī izvēlies tūristiem labiekārtotas apmetņu vietas,

– izmanto pēc iespējas vairāk vietējo iedzīvotāju ražoto produkciju, iepērcies vietējos veikalos,

– cieni vietējo iedzīvotāju tradīcijas un vērtības un pretī saņem patiesu viesmīlību,

– centies izzināt vietējo vēsturi un izprast norises dabā, saudzē to.