Latvijas Ornitoloģijas biedrība Starptautiskā putnu aizsardzības organizāciju savienība
 
In English    
 

--> visi

Lielupes palienes pļavas
 

Dabas liegums kopš 1999.g., Natura 2000 teritorija (kods: LV0523100), platība: 352 ha, administratīvi ietilpst Jelgavas pilsētas, Ozolnieku novadā un Jaunsvirlaukas pagastā.

Teritorija veidota, lai saglabātu dabiskās pļavas Lielupes krastos. Konstatēti galvenokārt ES Biotopu direktīvā minētie aizsargājamie biotopi mēreni mitras pļavas un eitrofas augsto lakstaugu audzes ar dižzirdzeni. Izcila retu tārtiņveidīgo putnu - melnās puskuitalas, pļavas tilbītes un gugatņa ligzdošanas vieta, kā arī pļavās konstatēts augsts ligzdojošo griežu blīvums. Nozīmīga migrējošo ūdensputnu atpūtas vieta. Teritorija ir unikāla ar savu iekļaušanos pilsētvides ainavā, kaut ari pēdējos gados degradējusies, aizaugot ar krūmiem.

Teritorija ietilpst putniem nozīmīgajā vietā "Lielupes palienes pļavas", pdf

Dabas aizsardzības plāns: 2006. gadā atjaunots 2002. gadā izstrādātais dabas aizsardzības plāns, jo mainījušās prioritātes, kā arī būtiskas izmaiņas skārušas dabas lieguma robežas. Plāna izstrādi vadīja Ieva Rove no Latvijas Dabas fonda.

Dabas aizsardzības plāns apstiprināts Vides ministrijā ar rīkojumu Nr.51(30.01.2007.)

28438/DAP_Lielupes_pp.pdf (5.91 MB)

Dabas aizsardzības plāna kopsavilkuma drukātā versija

28438/Lielupes_palienes_pl_KPS.pdf (2.31 MB)

 

Lielupes palienes pļavas

Dabas liegums “Lielupes palienes pļavas” atrodas Latvijas vidusdaļā, Jelgavas pilsētas un Jelgavas rajona Ozolnieku novada un Jaunsvirlaukas pagasta teritorijā.

Ar 1991. gada 12. jūlija Jelgavas pilsētas Tautas deputātu padomes 11. sesijas lēmumu Lielupes piekrastes pļavām piešķirts vietējas nozīmes ornitoloģiskā lieguma statuss. Valsts nozīmes dabas liegums dibināts 1999. gadā ar mērķi saglabāt dabiskās palieņu pļavas Lielupes palienē.

2004. gadā dabas liegums paplašināts, pievienojot tam vēl divas palieņu pļavu teritorijas. Kopš 2004. gada dabas liegums 352 ha platībā ir iekļauts Eiropā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Natura 2000. Kā nozīmīga putnu ligzdošanas vieta dabas liegums iekļauts Putniem nozīmīgo vietu sarakstā. Kā vērtīgs biotops, nozīmīga putnu ligzdošanas vieta un reto augu sugu atradne dabas liegums iekļauts Pasaules Dabas fonda (WWF) Latvijas dabas aizsardzības plāna vērtīgo vietu sarakstā un “CORINE biotopes” projekta vietu sarakstā.

 

Dabas vērtības

Lielupes līmenis pie Jelgavas ir tikai 0,2 m v.j.l., kas nodrošina regulāru palieņu applūšanu pat salīdzinoši nelielos palos. Tāpēc Lielupes palienes ir intensīvi meliorētas, īpaši lielos mērogos sākot ar 20. gs. 60. gadiem. Arī lieguma teritorija ir daļēji drenēta ar novadgrāvju palīdzību, taču meliorācijas sistēmas darbojas periodiski un nepilnīgi. Šī iemesla dēļ pļavas dabas lieguma teritorijā ir uzskatāmas par dabiskām vai mazpārveidotām palieņu pļavām ar augstu bioloģisko un ekoloģisko vērtību. Botāniski visvērtīgākās pļavas atrodas Lielupes kreisajā krastā – II teritorijā. Pļavas ir sugām bagātas, tajās ir daudz neielaboto pļavu indikatorsugu.

Dabas lieguma teritorijā konstatēti trīs Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi – sugām bagātas atmatu pļavas, eitrofās augsto lakstaugu audzes un mēreni mitrās pļavas.

Dabas liegumā līdz šim konstatētas 27 īpaši aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas. Liegums ir nozīmīga tārtiņveidīgo putnu ligzdošanas vieta un migrējošo ūdensputnu atpūtas vieta.

 

Putniem nozīmīgā vieta

Lielupes palienes pļavas ir putniem starptautiski nozīmīga vieta. To nosaka kritērijiem atbilstošais dabas liegumā ligzdojošo griežu Crex crex (30–50 pāru) un ormanīšu Porzana porzana (10 pāru) skaits.

Dabas liegumā konstatēta pasaules mērogā apdraudēta putnu suga ķikuts Gallinago media. 1991. gadā dzirdēts ķikuta riests Lielupes labā krasta pļavās, bet turpmākajos gados ķikuts vairākkārt izcelts Pilssalā.

Liegumā pavisam konstatētas vairāk nekā 135 putnu sugas. Regulāri teritorijā ligzdo un barojas 70–80 putnu sugu. Liegums ir nozīmīga tārtiņveidīgo putnu ligzdošanas vieta un migrējošo ūdensputnu atpūtas vieta. Īpaši nozīmīga lieguma teritorija ir kā melnās puskuitalas ligzdošanas vieta – dabas liegumā ligzdojošo pāru skaitu lēš ap 5–15 pāru, tādējādi dabas liegums ir viena no izcilākajām šīs sugas ligzdošanas vietām Latvijā.

Putniem nozīmīgas pļavas ir pareizi apsaimniekotas pļavas. Neapsaimniekotas tās aizaug ar krūmiem un vairs nav piemērotas pļavu putniem kā ligzdošanas vieta, bet migrējošiem putniem – kā barošanās un atpūtas vieta. Putnus negatīvi ietekmē arī meliorācija un cilvēku radītais traucējums ligzdošanas laikā. Īpaši negatīva cilvēku radīta traucējuma ietekme putnu ligzdošanas laikā vērojama Pilssalā, kur regulāri uzturas un pārvietojas daudz cilvēku, pamatā makšķernieku.

 

Augi

Lieguma teritorija sastopamas īsto, ļoti auglīgu palieņu, mēreni auglīgu, augsto grīšļu pļavu sugas, kā arī kalcifilu pļavu sugas (vidējā ceļmalīte Plantago media).

Dabas lieguma teritorijā konstatētas retās un aizsargājamās augu sugas ir plankumainā dzegužpirkstīte Dactylorhiza maculata, Baltijas dzegužpirkstīte Dactylorhiza baltica, kā arī purva dzeguzene Epipactis palustris.

Liegumā konstatētās retās augu sugas, kas nav iekļautas Īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, ir rudens vēlziede Celchium autumnalis, meža tulpe Tulipa sylvestris, rūtainā fritilārija Fritilaria meleagris un ķiploku sīpols Allium scorodophrasum.

Negatīvu ietekmi uz dabas lieguma augu sugām var atstāt gan pļavu apsaimniekošanas pārtraukšana, gan arī intensīva saimniekošana. Reto augu sugu aizsardzība nodrošināma, uzturot un aizsargājot visas ap auga atradni esošās pļavas. Tāpat būtu jānovērš aizsargājamo augu vākšana, ko bieži lieguma apmeklētāji veic nezināšanas dēļ vai peļņas gūšanas nolūkā.

 

Bezmugurkaulnieki

Dabas liegumā konstatēts sūnu cilindrgliemezis Pupilla muscorum ir Latvijā reti sastopama suga. Kopējais zināmo atradņu skaits ir neliels, tādēļ katra atradne ir nozīmīga. Sugu būtiski ietekmējoši faktori pašlaik nav konstatēti.

Pēc biotopu vizuālā novērtējuma liegumā varētu konstatēt vēl dažas aizsargājamo bezmugurkaulnieku sugas. Tā teritorija ir potenciāli piemērota zirgskābeņu zilenītim Lycaena dispar un zaļajai upjuspārei Ophiogomphus cecilia. Lai novērtētu lieguma patieso nozīmi bezmugurkaulnieku sugu aizsardzībā, nepieciešami precīzāki pētījumi vairāku veģetācijas periodu garumā.

 

Kultūrvēsturiskās vērtības

Pilssalā lieguma teritorijā līdz šim nav veikti nekādi nopietni arheoloģiskie izrakumi, tāpēc par šo teritoriju vēsturiskās liecības sniedz tikai rakstiski avoti. Pilssala ir vieta, kur aizsākās Jelgavas pilsētas veidošanās. Šeit 1265. gadā Livonijas ordeņa mestrs Konrāds no Mandernas pavēlēja celt pili, kur ordeņa brāļiem patverties no zemgaļiem. Ap 14. gs. vidu pie pils jau izveidojās apmetne un vietējo iedzīvotāju apritē parādījās nosaukums Jelgava, bet 1573. gadā Jelgavai piešķīra viduslaiku pilsētas tiesības un ģerboni.

Tieši blakus lieguma teritorijai uz Pilssalas atrodas Jelgavas pils. To kādreizējās Livonijas ordeņa pils vietā sāka būvēt 1738. gadā un būvniecību ar pārtraukumu turpināja līdz pat 1772. gadam. Pils ir vairākkārt degusi, pārbūvēta un postīta. Mūsdienās pilī atrodas Latvijas Lauksaimniecības universitāte.

Pēc vēsturnieka A. Tomašūna sniegtās informācijas Pilssalas ziemeļu galā 19. gs. sākumā bijusi uzcelta skansts, līdzīga atradās arī pie Iecavas upes ietekas Lielupē.

Saskaņā ar Brāļu kapu komitejas Jelgavas nodaļas sniegto informāciju 2004. gadā Pilssalas ziemeļos atrastas 2. pasaules kara beigās nogalinātu 16 Jelgavas iedzīvotāju mirstīgās atliekas, tās izraktas un pārbedītas.

 

Dabas aizsardzība un apsaimniekošanas pasākumi

Dabas aizsardzības plānu apsaimniekošanas periodam no 2003. līdz 2008. gadam toreizējai lieguma teritorijai 2002. gadā izstrādāja SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment”. 2006. gadā Latvijas Dabas fonds dabas aizsardzības plānu dabas liegumam atjaunoja. Plāna izstrāde notiek LIFE-Nature projekta “Latvijas palieņu pļavu atjaunošana ES prioritāro sugu un biotopu saglabāšanai” ietvaros. Izstrādes laikā veikta teritorijas papildu izpēte.

Lai nodrošinātu dabas vērtību saglabāšanu dabas liegumā “Lielupes palienes pļavas”, teritorijas dabas aizsardzības plānā ir paredzēti dažādi apsaimniekošanas pasākumi, kuru mērķis ir sabalansēt dabas aizsardzības un ekonomiskās intereses.

Projekta “Palieņu pļavu atjaunošana Eiropas Savienības sugām un biotopiem” ietvaros paredzēts veikt pasākumus pļavu bioloģiskās vērtības uzturēšanai un palielināšanai – krūmu izciršanu lieguma teritorijā 10 ha platībā un pļaušanu 230 ha platībā.

Negatīvu ietekmi uz dabas lieguma tālāko attīstību un apsaimniekošanu var radīt Jelgavas pilsētas teritorijas plānojumā paredzētais Jelgavas apvedceļš, kas šķērsotu lieguma I teritoriju. Izbūvējot šo apvedceļu, paredzēts celt tiltu pār Lielupi un Driksu.

Savvaļas zirgi Lielupes palienē, Pilssalā. Foto: Einārs Nordmanis.