Latvijas Ornitoloģijas biedrība Starptautiskā putnu aizsardzības organizāciju savienība
 
In English    
 

--> visi

Dvietes paliene
 

Dabas parks kopš 2004.g., Natura 2000 teritorija (kods: LV0302900) un putniem nozīmīga vieta. Platība: 4989 ha, administratīvi ietilpst Daugavpils rajona Ilūkstes novadā un Dvietes pagastā, kā arī Jēkabpils rajona Rubenes pagastā.

Izcila regulāri applūstošu palieņu pļavu teritorija. Viena no daudzveidīgākajām un bagātākajām putnu vietām Latvijā. Nozīmīgākā caurceļojošo ūdensputnu pulcēšanās vieta pavasarī Latvijā (ar vislielāko vienlaikus reģistrēto caurceļojošo ūdensputnu daudzumu, >25000). Griezei konstatēts augstākais ligzdošanas blīvums DA Latvijā. Te atrodas viens no lielākajiem zināmajiem ķikutu riestiem Latvijā. Novērots arī vidējais ērglis, mazais dumpis. Daudz retu augu un aizsargājamu pļavu biotopu. Pavisam teritorijā konstatētas vismaz 28 ES Putnu direktīvas 1.pielikuma un 28 Latvijas īpaši aizsargājamo putnu sugas.

Teritorija ietilpst putniem nozīmīgajā vietā "Dvietes paliene", pdf

Dabas aizsardzības plāns - apstiprināts ar Vides ministrijas rīkojumu Nr. 118 (21.03.2006.) - plāna izstrādi vadīja Edmunds Račinskis, 2005, LOB.

28434/Dvietes_paliene_DAP_VII.pdf (4.09 MB)

Dabas aizsardzības plāna kopsavilkums (brošūras veidā ar bildēm)

28434/Kopsavilkums_Dvietes_paliene.pdf (2.56 MB)

 

Dvietes paliene

Dabas parks „Dvietes paliene” atrodas Latvijas dienvidaustrumos, Daugavas kreisajā krastā (Augšzemē), Daugavpils rajona Dvietes pagastā un Ilūkstes novadā un Jēkabpils rajona Rubenes pagastā Teritorijas kopējā platība ir 4989 ha. Lielākā teritorijas daļa atrodas Dvietes senlejā. Teritorijā ir izdalītas divas zonas – dabas lieguma zona un dabas parka zona.

Dabas parks „Dvietes paliene” ir unikāla, pasaules mēroga nozīmes savvaļas putnu pulcēšanās un ligzdošanas teritorija, kurā pārstāvēti Latvijā un Eiropā reti dabisko, mazpārveidoto un applūstošo zālāju biotopi. Teritorijā sastop daudzu reto un īpaši aizsargājamo augu un dzīvnieku (īpaši – bezmugurkaulnieku, abinieku un putnu) sugas

Teritorijas dabas vērtības ir veidojušās un saglabājušās, pateicoties, joprojām labi funkcionējošām Dvietes un Ilūkstes upju palienēm. Pozitīva ietekme ir bijusi arī ilgstošai, uz tradicionālām, dabai draudzīgām un nenoplicinošām saimniekošanas metodēm balstītai lauksaimniecībai. Teritorijā ietilpst visplašākā paliene Daugavas tecējumā un vienas no lielākajām palieņu pļavu platībām Latvijā vispār.

Dvietes palienes līdzšinējā apsaimniekošana ir saistīta ar pļavu izmantošanu lauksaimniecībā, kā arī upju un ezeru meliorāciju. Biežo Daugavas palu dēļ līdz pat 20. gadsimta vidum Dvietes paliene tika izmantota galvenokārt siena pļaušanai un mājlopu ganīšanai. Pēc II Pasaules kara vietējo iedzīvotāju represiju un masveida kolektivizācijas rezultātā daudzas viensētas Dvietes senlejas krastos tika pamestas, daļa palienes vairs netika pļauta un pamazām aizauga ar krūmiem, kas šobrīd jau veido lielus vienlaidu krūmājus uz rietumiem no Skuķu ezera u.c. vietās. Citur pļavas tika uzartas un turpmāk izmantotas kultūraugu audzēšanai. Samazinoties lauksaimnieciskajai ražošanai, 20. gadsimta beigās zemnieku saimniecībās ievērojami saruka mājlopu skaits. Līdz ar to ievērojama daļa Dvietes palienes mūsdienās vairs netiek apsaimniekota.

Teritorijā joprojām ir diezgan daudz aktīvu zemnieku saimniecību, kuras atrodas galvenokārt Dvietes senlejas un Ilūkstes ielejas krastos un nodarbojas ar lopkopību un zemkopību. Dvietes pagasta dienvidaustrumu daļā (Sosnovkā) starp Ilūkstes lejteci un Daugavu atrodas lieli tīrumu masīvi, kas tiek izmantoti graudaugu audzēšanai un ik gadus pievilina lielus migrējošo zosu barus. Dvietes un Bebrenes ciemu un viensētu tuvumā palienē nelielās platībās tiek audzēti arī kartupeļi, lopbarības bietes u.c. dārzeņi. Citur palieņu pļavas tiek izmantotas galvenokārt siena pļaušanai.

Lai gan lielākā daļa šīs teritorijas pieder privātīpašniekiem, tomēr lielākie zemes nogabali pieder pagastu pašvaldībām. Neliela daļa no pašvaldību zemes tiek iznomāta vietējiem iedzīvotājiem lauksaimniecības vajadzībām, bet lielākā daļa šobrīd netiek apsaimniekota (skat. 3. attēlu).

Meži šajā teritorijā pieder privātīpašniekiem un vietējām pašvaldībām. Tie aizņem nelielu daļu teritorijas un ir izplatīti galvenokārt Dvietes senlejas krastos. Tomēr tiem ir būtiska loma teritorijas ainavas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā.

Daugavas palu ūdeņiem ieplūstot Dvietes senlejā, ūdens līmenis Dvietes lejtecē strauji ceļas. Lielos palos ūdens līmenis Dvietes lejtecē pavasarī var celties vairāk nekā 6 m virs mazūdens perioda līmeņa. Sevišķi augstos palos Daugavas ūdeņi applūdina Dvietes senleju vairāk nekā 20 km garumā.

Lai samazinātu palu perioda ilgumu un lauksaimniecības zemju applūšanu, 20. gadsimtā vairākkārt tika veikta Dvietes palienes meliorācija. Rezultātā Dvietes upes gultne ir iztaisnota un padziļināta. Pēc 1930. gados veiktajiem ezeru nolaišanas darbiem ievērojami pazemināts Skuķu un Dvietes ezeru mazūdens perioda līmenis. Tas savukārt ir izraisījis abu ezeru strauju aizaugšanu ar krūmiem un niedrēm.

Bieži upju pirmējie upes līkumi netika aizbērti. Daļa no tiem mūsdienās ir saglabājušies kā vecupes ar stāvošu vai pat tekošu ūdeni (upes gultnes pārmaiņu piemēru sk. 4. un 5. attēlu). Citviet bijušo upes līkumu vietas var apjaust pēc niecīgām reljefa atšķirībām. Tas ir vērā ņemams apstāklis, nākotnē plānojot upes atjaunošanas pasākumus.

 

Teritorijā konstatētas 12 īpaši aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas:

  • augi: atvašu saulrietenis Jovibarba sobolifera, stāvā vilkakūla Nardus stricta, Baltijas dzegužpirkstīte Dactylorhiza baltica, stāvlapu dzegužpirkstīte Dactylorhiza incarnata, plankumainā dzegužpirkstīte Dactylorhiza maculata, jumstiņu gladiola Gladiolus imbricatus, mānīgā knīdija Chidium dubicum, Sibīrijas skalbe Iris sibirica;
  • bezmugurkaulnieki: lielais gludgliemezis Cochlicopa nitens, mirdzošā ūdensspolīte Segmentina nitida, kroklūpas vārpstiņgliemezis Laciniaria plicata, upes raibgliemezis Theodoxus fluviatilis, biezā perlamutrene Unio crassus, spožā skudra Lasius fuliginosus, marmora rožvabole Liocola marmorata, lapkoku praulgrauzis Osmoderma eremita
  • abinieki: smilšu krupis Bufo calamita, zaļais krupis Bufo viridis
  • putni: grieze Crex crex, ķikuts Gallinago media, ormanītis Porzana porzana, melnais zīriņš Chlidonias niger.

Pavisam dabas parka teritorijā uz šo brīdi konstatētas vairāk kā 40 Latvijā vai Eiropas Savienībā īpaši aizsargājamas putnu sugas. Dvietes paliene ir viena no labākajām ormanīša, griezes un ķikuta ligzdošanas vietām Latvijā.

2005. gada pavasarī Dvietes palienē novēroto ūdensputnu kopējais skaits tika novērtēts kā vismaz 25-30 tūkstoši migrējošo putnu vienlaikus, līdz ar to šī teritorija atbilst globālas nozīmes putnu pulcēšanās vietai. Līdz šim tādā skaitā ūdensputni konstatēti vēl tikai sešās putniem nozīmīgajās vietās Latvijā – Liepājas, Engures, Babītes ezerā, Svētes lejtecē, Lubānā un zivju dīķos un Ķemeru nacionālajā parkā.

 

Teritorijā konstatēti 2 Latvijā aizsargājamie biotopi:

  • tāvās vilkakūlas Nardus stricta pļavas;
  • zilganās molīnijas Molinia caerulea pļavas;

 

Teritorijā konstatēti 7 Eiropā aizsargājamie biotopi:

  • sugām bagātas vilkakūlas pļavas;
  • sugām bagātas atmatu pļavas;
  • molīnijas pļavas uz kaļķainām, kūdrainām vai mālainām augsnēm;
  • eitrofas augsto lakstaugu audzes;
  • mēreni mitras pļavas (palieņu pļavas);
  • pārmitri platlapju meži;
  • dabīgi eitrofi ezeri ar iegrimušo ūdensaugu un peldaugu augāju.

 

Pļavas

Dvietes palienes dabas parka teritorija ietver lielākās Daugavas palienes pļavu platības Latvijā, šeit dominē Eiropas Savienības aizsargājamie pļavu biotopi. Pļavas, atmatas un tīrumi (proti atklātās platības, tajā skaitā arī krūmājiem aizaugušās atklātās platības) klāj ievērojamu daļu dabas parka platības.

Atšķirībā no meža, kura bioloģiskā vērtība palielinās, cilvēkam neiejaucoties, pļavas lielākoties ir cilvēka veidots biotops. Lai saglabātu pļavas un ar tām saistītās dzīvnieku un augu sugas, pļavām ir nepieciešama regulāra pļaušana un noganīšana. Tas šobrīd daudzviet teritorijā nenotiek vispār vai notiek pļavu saglabāšanai nepietiekamā apjomā. Aizaugušās pļavu platības ir kļuvušas atklāto teritoriju putnu sugām nepieejamas ligzdošanai un rada apgrūtinājumus caurceļojošiem ūdensputniem.

Līdz šim vietējie iedzīvotāji regulāri veica kūlas dedzināšanu palieņu pļavās, lai atvieglotu siena pļaušanu vasarā. Rezultātā tika daļēji ierobežota arī krūmāju un niedrāju izplatīšanās palienē.

Lai veicinātu tradicionālu apsaimniekošanas veidu (pļaušanas un ganīšanas) atsākšanos, iespējams piesaistīt Eiropas Savienības strukturālo fondu finansējumu. Dabas parka teritorijas iekļaušana Eiropas Savienības aizsargājamo teritoriju tīklā Natura 2000 dos iespēju pretendēt uz papildus finansējumu.

2005. gadā Latvijas Ornitoloģijas biedrība uzsāka sadarbību ar Nīderlandes fondu Arc Foundation, lai veicinātu pamesto un ar krūmiem aizaugušo pļavu atjaunošanu, kā galveno metodi izmantojot liellopu un savvaļas zirgu ganīšanu. Sadarbības ietvaros jau 2006. gada pavasarī plānots ierīkot pirmos ganību aplokus palienes teritorijā starp Skuķu un Dvietes ezeriem. Izskatīšanas stadijā atrodas LOB, Arc Foundation un Vogelbescherming Nederland (BirdLife International partnerorganizācija Nīderlandē) kopīga projekta pieteikums, kas paredz 2006. gadā uzsākt darbu pie vairāku citu dabas aizsardzības plānā paredzēto pasākumu ieviešanas.

 

Ūdeņi

Nozīmīgākās ūdensteces parka teritorijā ir Dviete (Sloboda) un Ilūkste, kā arī to satekupe Berezovka. Pa Daugavas kreiso krastu iet parka robeža. Ilūkste faktiski tikai šķērso dabas parku tā dienvidaustrumu daļā, toties Dviete tek pa Dvietes palieni aptuveni 20 km garā posmā. Dvietei saplūstot kopā ar Ilūksti, izveidojas 2 km garā Berezovka, kas ietek Daugavā augšpus Glaudānu salas. Dvietes kreisā krasta garākās pietekas ir Viesīte un Alkšņupīte; garākās labā krasta pietekas – Akmeņupe, Kaldabruņa, Ilzupīte un Pastaune.

Lejtecē Dviete tek cauri diviem sekliem ezeriem – Skuķu (Grīvas) un Dvietes ezeru. Dvietes senlejas ezeri ir pieskaitāmi palieņu ezeriem, jo pavasarī tajos ieplūst Daugavas palu ūdeņi. Abiem ezeriem ir raksturīgas ievērojamas ūdens līmeņa gada svārstības (vidēji 4-5 m). Aptuveni 2/3 no Skuķu ezera gultnes ir aizaugusi ar niedrēm, grīšļiem un kārkliem. Vasarā ūdens saglabājas tikai atsevišķās seklās ieplakās, kas kalpo par barošanās un ligzdošanas vietu melnajam zīriņam un citām ūdensputnu sugām.

20. gadsimtā ūdensteces parka teritorijā tika regulētas. Dvietes regulēšanas laikā par 1,5 m tika pazemināts ūdens līmenis Dvietes un Skuķu ezeros, un tagad tie ir praktiski aizauguši.

 

Meži

Meži parka teritorijā aizņem nelielu daļu teritorijas un ir izplatīti galvenokārt Dvietes senlejas krastos. Tomēr tiem ir būtiska loma teritorijas ainavas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Mežu nogabalu platības parasti ir nelielas (daži hektāri līdz daži desmiti hektāru), tāpēc to izciršana var radīt būtiskas izmaiņas tradicionālajā lauku ainavā. Turklāt mežos ligzdo vairāk putnu sugu, nekā palienē. Tāpēc, lai saglabātu esošo ainavu un dabas daudzveidību, ir nepieciešams veikt teritorijas mežu inventarizāciju un bioloģiski un ainaviski vērtīgāko mežu saglabāšanu.

Dabas parka Dvietes paliene dabas lieguma zonā ir iekļauti meži, kas ir nozīmīgi īpaši aizsargājamām dzeņu sugām, un kas var veidot plēsīgo putnu, tostarp mazā ērgļa, jūras ērgļa, melnās klijas, zivjērgļa u.c. aizsargājamu sugu ligzdošanai piemērotas audzes ar lielo ligzdu būvei piemērotiem izturīgiem koku vainagiem.

 

Tūrisms

Šobrīd dabas parkā „Dvietes paliene” zināmas atsevišķas iespējamas tūrisma maršrutu un apskates objektu vietas. Izstrādāts velosipēdu maršruta plāns, ko turpmāk var papildināt ar dabas izziņas takām. Arī šie iespējamie tūrisma un izziņas maršruti vismaz pavasara palu laikā var būt daļēji applūduši un līdz ar to pārtraukti.

 

Teritorijas apmeklētāju ievērībai

Atbilstoši vispārējiem īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumiem, visā dabas parka teritorijā aizliegts:

  • kurināt ugunskurus ārpus īpaši norādītām vai speciāli ierīkotām vietām;
  • pieļaut suņu atrašanos brīvā dabā bez pavada un uzpurņa, izņemot medības regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos gadījumus un kārtību.

Visās dabas parka platībās, t.sk., dabas lieguma zonā, atļauta ogošana un sēņošana, pastaigas, makšķerēšana un medības (izņemot, aizliegumu medīt bebrus, izmantojot citas medību metodes kā šaušana), pārvietošanos pa pagastu, uzņēmumu un servitūtu ceļiem vispārējā likumdošanā noteiktā kārtībā.