Latvijas Ornitoloģijas biedrība Starptautiskā putnu aizsardzības organizāciju savienība
 
In English    
 

--> visi

Putni palieņu pļavās: ķikuts
 

Dabas liegums kopš 2004.g., Natura 2000 teritorija un starptautiski putniem nozīmīga vieta. Platība 183 ha, administratīvi ietilpst Valkas pagastā. Teritorija iekļaujas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.

Sedas augšteces abos krastos atrodas regulāri applūstošas dabas daudzveidības saglabāšanai nozīmīgas palieņu pļavas. Burgas pļavas ir nozīmīga putnu aizsardzības teritorija. Dabas liegumā atrodas viens no lielākajiem zināmajiem ķikutu riestiem Ziemeļvidzemē un te uzskaitīts augsts griežu ligzdošanas blīvums.

Teritorija ietilpst putniem nozīmīgajā vietā "Burgas pļavas" (pdf)

Burgas pļavās reģistrēto putnu saraksts (doc), "Latvijas ligzdojošo putnu atlanta 2000-2004" dati (dati sniegti atlanta 5x5 km kvadrātu robežās)

Šajā vietā nav izteiktas saimnieciskās intereses, jo vieta ir savrup no lielākiem ceļiem, platība nav liela un teritorija ir pārmitra. Taču dabas vērtību saglabāšana šeit ir augstākā prioritāte. Tāpēc teritorijai izstrādāts dabas aizsardzības plāns, kas regulē dabas aizsardzības un pārējo interešu līdzsvarotu saskaņošanu un veicina dabas vērtību turpmāku pastāvēšanu. Tas apstiprināts ar Vides ministrijas rīkojumu  Nr.91 (20.02.2007.) - plāna izstrādi vadīja Liene Salmiņa, LDF.

28170/DAP_Burgas_plavas.pdf (6.62 MB)

Dabas aizsardzības plāna kopsavilkums izdots brošūras veidā. Drukātā versija izdota ierobežotā daudzumā un domāta teritorijai piederošajiem: zemes īpašniekiem, apsaimniekotājiem, apkārtnes iedzīvotājiem, uzņēmējiem, vietējās pašvaldības darbiniekiem un bibliotēkām. Ar kopsavilkuma elektronisko versiju var iepazīties šeit.

28170/Burga_DAP_kopsavilkums.pdf (1.51 MB)

 

Burgas pļavas

Dabas liegums “Burgas pļavas” aizņem apmēram 2 km garu un 1 km platu Sedas palienes posmu pie Lugažiem. Liegumā ietvertas meliorētas pļavas, krūmāji un atsevišķi meža puduri upes abos krastos. Lieguma izveidošanas galvenais mērķis ir saglabāt Eiropas nozīmes upju palieņu pļavas un apdraudētas putnu sugas – griezi un ķikutu.

Sedas upe šajā posmā ir lēna. Sākusies netālu no Igaunijas robežas, visā tecējumā līdz pat Burtniekam tās vidējais kritums ir 0,14 m/km. Tomēr pavasara palos, ūdens līmenim strauji kāpjot, Burgas pļavas daļēji applūst. Palu ūdens ir tumšāki brūns, jo upē ieplūst Sedas purva ūdeņi un, kūstot sniegam, ūdenī nonāk zemes virskārtas piemaisījumi.

Dabas daudzveidību Burgas palieņu pļavās negatīvi ietekmēja 20. gs. 50. un 60. gados veiktā meliorācija un Sedas upes gultnes pārrakšana un padziļināšana. Tas samazināja palu apjomu un ilgumu palienē un sekmēja krūmu joslu veidošanos gar grāvjiem.

1927. gadā izdotā apkārtnes kartē redzams, ka Sedas un Rikandas satekā atradušās ļoti plašas slapjas pļavas. Tajā laikā šo upju palienes tikpat kā nav meliorētas un izmantotas galvenokārt pļaušanai. Lai atjaunotu palieņu pļavu dabisko ūdens režīmu un labākus reto sugu dzīves apstākļus, vēlama dambju izveidošana uz grāvjiem vai grāvju aizbēršana.

 

Dabas vērtības un apsaimniekošana

Atrodoties starp intensīvi kultivētiem laukiem un lielākiem meža masīviem, Burgas pļavas ir kā saudzīga patvēruma sala daudziem klajumu mīlošiem augiem un dzīvniekiem. Liegumā krāšņi zied stāvlapu dzegužpirkstīte un smaržīgā naktsvijole, kas kļuvusi par retumu visā Latvijā. Lielākā skaitā te ligzdo ķikuts un grieze. Palieņu pļavās uzskaitītas 12 aizsargājamas putnu sugas – šeit barojas mazais ērglis un vakarlēpis, retāk redzēta purva pūce un dzirdēts ormanītis. Pļavas ir īpaši bagātas ar dažādiem tauriņiem – kopskaitā 167 sugām. Tā ir mājvieta dzīvajai radībai, kam nepieciešami ikgadēji pavasara pali un atklātas, krūmiem neaizaugošas pļavu platības. Dabas liegums nenozīmē cilvēka darbības pilnīgu aizliegumu – Burgas pļavām ir pat ļoti svarīga regulāra, dabai draudzīga saimniekošana. 2004. gadā ar starptautiska finansējuma atbalstu Latvijas Dabas fonds uzsāka Burgas pļavu atjaunošanu. Zemes saimnieki palienē izcirta krūmus, lai ik gadus turpinātu bioloģiski vērtīgo pļavu pļaušanu. Ap 80% lieguma aizņem bioloģiski vērtīgie zālāji, un to uzturēšanu ilgākā laika periodā veicina Eiropas Savienības ieviesto agrovides maksājumu atbalsts.